Iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgs.
Sprūds uzsvēra, ka tas ir kopdarbs, šādos gadījumos notiek konsultācijas un šis jautājums ir dienas kārtībā.
Jāatceras, ka ārējā Polijas robeža ir arī ārējā NATO robeža, viņš akcentēja.
Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.
Kā vēstīts, masīvā raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko pirmdienas rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja pagaidām neidentificēts objekts un, pēc visa spriežot, vēlāk nogāzies Polijas teritorijā, pavēstīja Polijas armijas operatīvā vadība.
Tiek ziņots, ka tā nav bijusi raķete. Operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.
Domājams, ka tas nokritis netālu no pierobežas pilsētas Tišovces, un pašlaik notiek objekta meklēšana.
Objekts šķērsoja gaisa robežu netālu no Ukrainas pilsētas Červonohradas Ļvivas apgabalā un pazuda no radaru ekrāniem pēc 25 kilometru lidojuma virs Polijas teritorijas.
Krievija pirmdien veica triecienu ar droniem un raķetēm daudziem Ukrainas reģioniem, arī Ļvivas apgabalam. Triecienā cietuši civilās infrastruktūras objekti.
Polija bija pacēlusi gaisā kaujas lidmašīnas, lai novērstu iespējamos draudus valsts gaisa telpai.
Polija vairākkārt ziņojusi, ka, Krievijai veicot triecienus Ukrainai, krievu raķetes ielidojušas Polijas gaisa telpā.
Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās Rumānijā.
