Militārās mācības “Namejs” tradicionāli ir Nacionālo bruņoto spēku gada noslēguma mācības, kurām pēdējos gados piešķirta paplašināta nozīme un tās ir kļuvušas par visaptverošas valsts aizsardzības mācībām. “Iepriekšējā gadā mācību laikā mēs esam identificējuši nepieciešamos uzlabojumus. Tāpat katru gadu tiek papildinātas mūsu kaujas spējas ar jaunu bruņojumu un tehnikas vienībām, tiek ieviestas jaunas spējas un struktūrvienības,” intervijā pauž brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operāciju jautājumos, Sauszemes komponenta priekšnieks, stāstot par mācībām “Namejs 2024”, kuru aktīvā fāze visā Latvijā norisinās no 3. septembra līdz 8. oktobrim.
Lūdzu pastāstiet vienkāršiem vārdiem – kas ir mācības “Namejs” un kas šajās mācībās tiek trenēts?
Mācības “Namejs” tradicionāli ir Nacionālo bruņoto spēku gada noslēguma mācības. Pēdējos gados mēs piešķiram šīm mācībām papildus paplašinātu nozīmi un tās ir kļuvušas par visaptverošas valsts aizsardzības mācībām.
Mācībām “Namejs” mēs gatavojamies visa gada garumā. Iepriekšējā gadā mācību laikā mēs esam identificējuši nepieciešamos uzlabojumus un to, kas būtu papildus, atkārtoti jāvingrina nākamajā gadā. Tāpat katru gadu tiek papildinātas mūsu kaujas spējas ar jaunu bruņojumu un tehnikas vienībām, tiek ieviestas jaunas spējas. Bruņoto spēku sastāvā tiek veidotas jaunas struktūrvienības. Paplašinās sabiedroto klātbūtne Latvijā, un mums ir jātrenē sadarbība starp Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku vienībām. Visi šie elementi ir iekļauti mācību “Namejs” saturā.
Kad šī gada mācības notiks?
Faktiski mācības ir sākušās, bet aktīvā, intensīvā mācību fāze sākas 3. septembrī un galvenā mācību daļa noslēdzas 8. oktobrī. Mācības tiek gatavotas visa gada garumā. Noslēdzoties šī gada mācībām “Namejs”, veiksim mācību analīzi, mācību rezultātu vērtēšanu, tiks izdarīti secinājumi un uzsāksies nākošā gada mācību plānošanas cikls. Mācību plānošanas cikls noritēs visa gada garumā līdz mācībām “Namejs 2025”.
Ko nozīmē visaptveroša valsts aizsardzība un kā tas attiecas uz mācībām “Namejs”, jo mācību nosaukumā ir ietverti šie vārdi?
Runājot par valsts aizsardzību konvencionālā apdraudējuma gadījumā vai arī citās krīzēs, hibrīdapdraudējuma gadījumā, mēs saprotam, ka tie nav tikai Nacionālie bruņotie spēki, kas atbild par valsts drošību un valsts aizsardzību. Tas ir visas valsts uzdevums – gan katra indivīda, iedzīvotāja uzdevums, gan arī visu valsts iestāžu, valsts un nevalstisko organizāciju uzdevums. Tādēļ arī šis nosaukums – visaptverošas valsts aizsardzības mācības.
Cik gadus jau norisinās mācības “Namejs”?
Ikgadējam gada noslēguma vingrinājumam ir ilgāka vēsture. Mācības organizē katru gadu kopš Nacionāli bruņoto spēku izveides, bet “Namejs” nosaukums mācībām tika piešķirts 2014. gadā.
Vai tas bija kaut kā saistīts ar pirmo iebrukumu Ukrainā?
Man nav bijusi tieša saruna ar mācību nosaukuma autoru, es varu izdarīt pieņēmumus. Domāju, ka tam bija liela nozīme. Mēs daudz savādākām acīm sākām raudzīties uz mūsu drošības jautājumiem gan militārajā, gan politiskajā līmenī un arī Aliansē varētu teikt, ka “ieslēdza paātrinājumu” kopš 2014. gada.
Mācības norisinās visā Latvijā, dažādos reģionos, tostarp arī austrumu reģionā. Pašlaik bruņotie spēki ir aktīvi iesaistīti robežas stiprināšanā. Lūdzu pastāstiet vairāk par to, ko nozīmē robežas stiprināšanas plāns?
Tas ir ļoti plaši skatāms jautājums. Tagad, miera laikā, tāpat mēs izjūtam hibrīdapdraudējumu. Notiek nelegāla Latvijas robežas šķērsošana, pastāvīgi mēģina izdarīt spiedienu mūsu austrumu kaimiņi un līdz ar to šajā kontekstā bruņotie spēki atbalsta citas valsts institūcijas, šajā gadījumā Valsts robežsardzi. Valsts robežas stiprināšanas pasākumu ietvaros arī pašlaik Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir dežūrā pie robežas kopā ar Valsts robežsardzi, mums ir ātrās reaģēšanas grupas, kas atrodas pierobežā, tāpat gatavībā ir vairākas apakšvienības, kas nepieciešamības gadījumā ir gatavas iesaistīties. Bruņotajos spēkos ir spēkā esošas pavēles, saskaņā ar kurām mēs sniedzam atbalstu nepieciešamajā apjomā, ja situācija to prasa. Mēs strādājam un atbalstam Valsts robežsardzi.
Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka mūsu dalība robežas žoga būvniecībā ir tāds varbūt simbolisks pasākums. Esam sasnieguši noslēguma fāzi 20 kilometru žoga izbūvē uz mūsu valsts robežas ar Krievijas Federāciju. Runājot par valsts konvencionālo militāro apdraudējumu, tam ir arī cita nozīme – mums ir nepieciešams sagatavot mūsu pierobežu aizsardzībai pret iespējamo pretinieka uzbrukumu. Es negribētu, lai tas rosinātu baiļu izjūtu, gluži pretēji – tam, ka mēs gatavojamies aizsargāt savu valsti, ir jāvieš drošības izjūta mūsu valsts iedzīvotājos. Neziņa un izlikšanās, ka nekas nenotiek, nenodrošina drošību. Ja mēs gatavojamies dažādām krīzes situācijām un zinām, kā rīkoties, apzināmies savus uzdevumus, visas valsts iestādes apzinās savus pienākumus un uzdevumus, tad mēs jutīsimies drošāk kā valsts un katrs indivīds atsevišķi.
Pieļauju, ka mācību plānošana ietver dažādus izaicinājumus, gan uz robežas notiekošais gan noteikti ir vēl arī citi izaicinājumi šo mācību plānošanas procesā.
Mācību plānošanas procesā vienmēr ir tehniskas un administratīvas dabas izaicinājumi. Jebkuras jomas speciālisti savā darbā saskaras ar izaicinājumiem, un tikai tā notiek attīstība – pārvarot dažāda veida izaicinājumus un šķēršļus mēs speram nākamo soli, pilnveidojam savas spējas un attīstāmies.
Mācībās piedalās visas regulāro spēku vienības, visas Zemessardzes brigādes, arī sabiedrotie. Lūdzu pastāstiet, kā civilā vide tiek iesaistīta mācībās?
2024. gada vingrinājumā esam īpaši strādājuši pie tā, lai iesaistītu Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru jau vingrinājuma plānošanas sākotnējā stadijā. Mēs kopīgi vēlamies šo vingrinājumu aizvadīt tā, lai tas būtu pietiekoši interesants no krīzes operāciju vadības viedokļa. Vingrinājuma plānošanā un izpildē iesaistām mūsu sadarbības partnerus – Iekšlietu ministrijas struktūrvienības un padotības iestādes – Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Mēs sadarbojamies un koordinējam darbības ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, strādājam kopā ar pašvaldībām, pašvaldību Civilās aizsardzības komisijām, strādājam ar uzņēmējiem, jo katru gadu mēs testējam arī mobilizācijas pasākumus. Mēs neveicam pilnu resursu mobilizāciju, bet testējam kādu konkrētu jomu. Piemēram, valsts aizsardzības uzdevumu izpildei ir nepieciešami kāda komersanta rīcībā esoši materiāli pretmobilitātes šķēršļu sagatavošanai vai papildus transporta kapacitāte mūsu vienībām. Mācībās mēs vingrinām mobilizācijas mehānismus, vai tie ir juridiski atstrādāti un konstatējam, vai nepieciešami kādi uzlabojumi. Jau vairāku gadu garumā mēs šo mobilizācijas sistēmu testējam. Iespējas iesaistīties ir ļoti plašas un mēs cenšamies mācībās integrēt aizvien plašāku mācību dalībnieku loku.
Lai paskaidrotu lasītājam – tātad mēs dodamies pie kāda uzņēmēja, kas var nodrošināt, piemēram, transportu vai betona blokus pretmobilitātes pasākumiem, mēs atstrādājam juridiskās procedūras. Tad izmēģinām resursu mobilizācijas procesu mācību “Namejs” laikā.
Tieši tā, tas ir ilgstošs process vairāku gadu garumā. Pastāvīgi notiek iespējamo mobilizācijas resursu apzināšana, sadarbības formalizēšana, līgumu slēgšana ar komersantiem. Uzsākot kārtējā gada mācības “Namejs”, mums jau ir spēkā esoši līgumi un sadarbības vienošanās, kuru izpildi pārbaudām mācību laikā. Tādējādi iespējams identificēt trūkumus, veidot izpratni par nākamā gada mācībās iekļaujamajiem uzlabojumiem un pilnveidot mobilizācijas procesu.
Tas praktiski parāda, kā uzņēmēji un jebkurš cits no civilās vides iesaistās valsts aizsardzībā. Kāda ir izveidojusies sadarbība starp civilo un militāro vidi šo gadu laikā?
Mūsu iekšējā sajūta saka un veiktās aptaujas apstiprina, ka bruņotie spēki sabiedrībā tiek pozitīvi vērtēti. Tomēr mēs šo novērtējumu neuztveram kā pašsaprotamu, jo ir jāstrādā pastāvīgi, lai to saglabātu. Es domāju, ka godīga un principiāla attieksme, godprātīgi veicot savus uzdevumus ilgstošā laika periodā, godīgums pret sabiedrību un atklātība nodrošina to, ka sabiedrība mums uzticas. Pie šiem principiem mēs cenšamies stingri turēties un sabiedrības uzticēšanās reitingus nesagraut, bet gluži pretēji – paaugstināt.
Kā mācībās tiek iesaistītas pašvaldības un kāda loma ir reģionu iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka mācības norisinās visā Latvijā?
Atkarībā no tā, kādus scenārijus mēs izspēlējam konkrētajā reģionā – ja mēs darbojamies hibrīdfāzē, vingrinājuma scenārija ietvaros mēs vingrinām atbalstu civilajām institūcijām situācijā, kad eskalējas krīze, atbalstu Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām hibrīdapdraudējuma gadījumā, atbalstu Civilās aizsardzības komisijām. Ja konkrētajā Latvijas reģionā mēs trenējamies pildīt uzdevumus konvencionālā scenārija gadījumā, tad, protams, šī mācību scenārija ietvaros mēs sagaidām, ka sabiedrība pašvaldību veidolā, Civilās aizsardzības komisijas, visas valsts struktūrvienības, Iekšlietu ministrijas struktūrvienības atbalstīs valsts aizsardzības uzdevumu izpildi, respektīvi – nodrošinās drošu aizmuguri, drošus apgādes ceļus, dzīvībai nepieciešamo funkciju izpildi un nodrošinās to, lai bruņotie spēki varētu sekmīgi izpildīt savus uzdevumus frontes līnijā.
Kādi ir apsvērumi, pēc kuriem vadās scenārija izvēlē? Pieļauju, ka ņemot vērā aktuālos notikumus ģeopolitikā. Kā nosaka, kurš ir prioritārāks – hibrīdkara vai konvencionālā kara scenārijs? Vai tomēr katra vienība trenē sev svarīgāko?
Vienības neizvēlas, ko tās trenē. Vienībām scenāriji katru gadu mainās. Tādēļ arī mācības norisinās ilgākā laika periodā, lai mēs attiecīgi varētu fokusēties uz tām vienībām, kuras ir primārā apmācāmā auditorija konkrētajā mācību fāzē. Pārējās vienības atbalsta vingrinājuma norisi. Bruņotajiem spēkiem ir ļoti svarīgi būt gataviem gan hibrīdajām situācijām, gan konvencionālajām. Ukrainas pieredze rāda, ka tur, kur valsts institūcijas, drošības iestādes bija gatavas reaģēt un reaģēja ātri, izlēmīgi un efektīvi, šīs “pūķa galvas” tika “nocirstas” pašā sākumā. Tur, kur reakcija nebija pietiekami ātra un izlēmīga, tur samilza problēma. Tādēļ mēs nedrīkstam ignorēt hibrīdo fāzi. Protams, mēs kā bruņotie spēki būtībā fokusējamies uz gatavību valsti aizstāvēt tieši konvencionālo draudu gadījumā – tas ir mūsu primārais un galvenais uzdevums, neignorējot hibrīdos draudus.
Kā mācību dalībniekiem tiek nodrošināta realitātes sajūta, piemēram, konvencionālā kara scenārija gadījumā? Vai tiek izmantoti simulatori, vai mācības norisinās kādā konkrētā vidē, vai tiek izmantoti kādi palīglīdzekļi?
Simulācijas līdzekļu izvēle atkarīga no tā, kur notiek vingrinājums – mācību poligonos vai pilsētvidē. Vingrinājums ir daudzslāņains, daudzlīmeņu. Ir taktiskais vingrinājums, kurā darbojas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības – nodaļa, vads, rota, bataljons. Konvencionāla scenārija gadījumā mēs parasti trenējamies poligonā, kur varam izmantot gan mācību munīciju, gan imitācijas līdzekļus, gan kaujas munīciju atsevišķu vingrinājumu izpildē. Gadījumos, kad vienības un apakšvienības trenējas veikt uzdevumus pilsētvidē, protams, mēs neizmatojam kaujas munīciju. Pilsētvidē mēs izmantojam skaņas simulāciju, kaujas imitācijas līdzekļus. Mācību norise iepriekš tiek rūpīgi koordinēta un saskaņota ar pašvaldībām, lai neradītu nevajadzīgus traucējumus mierīgai dzīves norisei apdzīvotā vietā.
Runājot par simulācijas līdzekļiem – mūsu rīcībā ir un izmantojam aizvien jaunus simulācijas līdzekļus, arī elektroniskās, digitālās simulācijas sistēmas, kas palīdz kontrolēt norisi kaujas laukā, izvērtēt – kurš ir bijis sekmīgāks attiecīgā taktiskā vingrinājuma izpildē. Ir simulācijas sistēmas, kas stiprināmas pie ieročiem, pie dažāda kalibra bruņojuma sistēmām. Tādējādi varam pārbaudīt, cik sekmīgi vienības izpilda uzdevumus kaujas laukā. Ir simulācijas sistēmas, ko izmantojam arī ikdienas apmācības procesā. Piemēram, lai apmācītu ekipāžu darboties ar M109 pašgājējhaubici. Ja mēs praktisko apmācību no paša sākuma veiktu uz šīs ieroču sistēmas, apmācība būtu visai dārga un šīs sistēmas uzturēšanas izmaksas būtu daudz augstākas nekā tad, ja apmācības sākumposmā karavīru individuālo un ekipāžas apmācību veicam uz simulatora.
Apmācību uz simulatora sāk ar pamatiemaņu apguvi un turpina ar sarežģītāku elementu trenēšanu. Piemēram, pašgājējhaubices vadīšanu dažādos apvidos, šaušanu ar haubici, darbību ekipāžas līmenī, koordināciju starp ekipāžām sākumā ir jātrenē uz simulācijas sistēmām un apmācības noslēguma posmā turpinot apmācību ar kaujas ieroču sistēmām. Darbojoties ar dārgām ieroču sistēmām, raķešu sistēmām, prettanku ieročiem, pretgaisa aizsardzības sistēmām, simulators ir viens no pamatlīdzekļiem. Ar simulatora palīdzību karavīrs apgūst savas profesijas iemaņas, lai varētu efektīvi izmantot šo ieroci. Kaujas šaušana ir tāds “saldais ēdiens”, pie kā karavīrs nonāk, kad ir izpildījis visus nosacījumus, lai varētu sekmīgi veikt kaujas šāvienu vai šāvienus.
Jūs jau stāstījāt, kas jāņem vērā iedzīvotājiem esot mācību norises vietas tuvumā – ka mācību laikā var būt dzirdama skaņas imitācija un mācību izpilde tiek organizēta tā, lai iespējami neietekmētu ikdienas dzīves norisi. Kas vēl būtu jāņem vērā iedzīvotājiem mācību laikā?
Iedzīvotājiem vajadzētu saglabāt mieru un pēc iespējas pozitīvu attieksmi. Ja mācības norisinās pilsētvidē, apdzīvotā vietā, ņemt vērā mācību kontrolieru norādījumus. Mācību kontrolieri seko līdzi mācību norisei, kontrolē situāciju un nepieciešamības gadījumā ir gatavi pārtraukt vingrinājuma norisi. Mēs cenšamies pēc iespējas mazāk traucēt ikdienas dzīves norisi, tomēr sabiedrībai ir jāsaprot, ka mums ir jātrenējas tajā vidē, kurā mums ir jāpilda uzdevumi. Neviens no grāmatas praktiskas iemaņas nevar pilnībā apgūt – grāmata ir pirmais posms, praktiskā izpilde ir noslēguma posms, kad tu trenējies, iepazīsti vidi, kurā tu strādā, mācies šai vidē darboties gan dienā, gan naktī, labos un slikto laikapstākļos, darboties vienības sastāvā, koordinēt savas darbības, līdz ar to mums būs arī turpmāk jātrenējas apdzīvotās vietās un pilsētvidē.
Mūsu aizsardzības plāns ir arī daļa no Alianses aizsardzības plāna. Tādēļ loģiski, ka mūsu nacionālais vingrinājums ir integrēts kopā ar to NATO vienību vingrinājumiem, kas ir Latvijā izvietotas. Pirmkārt, tas ir Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābs, līdz šī gada mācībām “Namejs” un mācību Namejs laikā arī NATO daudznacionālā kaujas grupa Latvijā, rudens periodā tā transformēsies Kanādas vadītajā Daudznacionālajā brigādē. Bataljona “+” izmēra vienība pāraugs brigādes līmeņa vienībā. Šī brigāde pilnu kaujas gatavību sasniegs 2026. gadā. Mums jātrenējas kopā ar sabiedrotajiem, ar Daudznacionālās divīzijas štābu jāpilnveido kopīgas procedūras, jāstrādā pie standartizācijas, kopīgām sakaru sistēmām, lai mēs varētu sazināties, apmainīties ar aktuālo kaujas lauka informāciju, saprastu cits citu un spētu efektīvi pildīt kopīgus uzdevumus. Mums būs jāstrādā ciešā sasaistē ar Daudznacionālās brigādes vienībām, lai mēs spētu efektīvi darboties kopā krīzes situācijā.
Mācību laikā mēs daudz kur redzēsim militārās tehnikas kolonnas, tās pārvietosies apdzīvotās vietās. Piemēram, civiliedzīvotājs redz militāro tehniku, karavīrus un viņu ieinteresē notiekošais, tomēr viņš vēl šaubās – nākt uz profesionālo dienestu, iestāties Zemessardzē vai apgūt brīvprātīgo rezervistu militārās pamatapmācības kursu. Varbūt ir kāda iespēja šajās mācībās piedalīties kādā citā veidā, piemēram, kā brīvprātīgajam?
Viens veids kā iedzīvotājs var iesaistīties valsts aizsardzībā, ir rezervistu militārā pamatapmācība. Katrs Latvijas pilsonis var pieteikties un īsā laika posmā, 21 dienas ilgā kursā, apgūt militārās pamatzināšanas un iegūt rezerves karavīra statusu. Var iestāties Zemessardzē. Iesaku katram Latvijas pilsonim apsvērt šo iespēju, ja ir izjūta, ka vajag atrast savu vietu mūsu valsts aizsardzības sistēmā. Tas ir viens no pamatsoļiem, kas būtu sperams – iestāties Latvijas Republikas Zemessardzē. Kopš pagājušā gada mēs esam uzsākuši valsts aizsardzības dienesta realizāciju. Sākumā karavīru skaits bija neliels, mēs to pakāpeniski audzējam. Mums ir jāaudzē pietiekošs, atbilstoši kvalificēts instruktoru skaits un jāstrādā pie infrastruktūras attīstības, mācību vietu paplašināšanas un ierīkošanas, lai nodrošinātu apmācību atbilstošā kvalitātē.
Es domāju, ka valsts aizsardzības dienests kalpos arī kā rekrutēšanas mehānisms, jo sniedz iespēju iepazīt militāro dienestu pirms pieņemt lēmumu iestāties profesionālajā dienestā. Dažkārt ir tā, ka jaunieši piesakās profesionālajam dienestam un pēc kāda laika saprot – varbūt izvēle nebija pareizā, varbūt tas nav mans aicinājums. Tiem cilvēkiem, kas iestājas profesionālajā dienestā pēc valsts aizsardzības dienesta, ir cita motivācija, viņu lēmums ir izsvērtāks, jo viņi apzinās, ko nozīmē militārais dienests, ar ko var rēķināties nākotnē.
Arī katra valsts institūcija, kas iesaistīta mācībās, katrs var sevi vingrināt savā profesijā. Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki darbosies savā profesijā gan miera, gan kara laikā. Kara gadījumā viņiem būs svarīgs uzdevums atbalstīt arī bruņotos spēkus, sniegt medicīnisko atbalstu. Valsts institūcijas, civilās aizsardzības komisijas, kam būtu jāstrādā ar uzdevumiem kara laikā – katrs savā profesijā var atrast kādu funkciju, kas būs jāveic arī krīzes vai kara gadījumā.
Arī Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ļoti daudz dažādas specialitātes, kuras izvēlēties arī valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri izlemj palikt profesionālajā dienestā.
Absolūti! Mēs lūkojamies pēc faktiski visām iespējamajām specialitātēm, tostarp inženieriem, autovadītājiem, mediķiem. Bruņotajos spēkos ir ļoti plašs profesiju loks. Jebkurš Latvijas pilsonis, kurš apsver iespēju pievienoties profesionālajam dienestam, ir laipni aicināts. Atradīsim vietu ikkatram atbilstoši izglītībai, spējām, zināšanām un vēlmēm.
Jūs jau iepriekš ieskicējāt, kā iespējams reaģē civiliedzīvotāji, ieraugot pilsētvidē karavīrus un militārās tehnikas kolonnas mācību laikā. Varbūt ir konkrēti dati iegūti, vērojot sabiedrības attieksmi pēc pagājušā gada mācībām “Namejs”?
Kopējā noskaņa ir diezgan pozitīva. Mēs slēdzam līgumus par teritoriju izmantošanu mācību laikā. Atsevišķos gadījumos, ja mācību laikā nodarīts kaitējums īpašumam, mēs operatīvi reaģējam un to novēršam. Mums ir izstrādāti mehānismi rīcībai gadījumā, ja nodarīti zaudējumi. Bruņotie spēki ātri, efektīvā procesā apstrādā iesniegumus un nodarītos zaudējumus kompensējam. Kopumā sabiedrības attieksme ir atbalstoša.
Paldies Jums par sarunu! Varbūt jums ir vēl kas, ko jūs vēlētos pateikt lasītājiem?
Ja reiz mēs sākām šo sarunu un nonācām pie termina – visaptveroša valsts aizsardzība, mums ir jāapzinās, ka esam iedzīvotāju skaita ziņā salīdzinoši mazskaitliska valsts, mēs neesam blīvi apdzīvota valsts. Ja mēs mīlam savu valsti un gribam to saglabāt neatkarīgu, plaukstošu, uz nākotni orientētu, mums jādomā par mūsu valsts aizsardzību un drošību. Par drošību domājot plašākā kontekstā – par katru lēmumu, ko mēs pieņemam, par katru darbību, ko mēs veicam, mums būtu jādomā, kā tas ietekmē mūsu valsts drošību. Izmantojot šo iespēju, vēlos aicināt tos, kas šaubās, domā iesaistīties bruņotajos spēkos vai nē – aicinu apsvērt iespēju apgūt brīvprātīgo rezervistu militārās pamatapmācības kursu vai iestāties Latvijas Republikas Zemessardzē, kļūstot par vienu no mūsu valsts aizsardzības dalībniekiem. Tāpat aicinājums “Mana Latvija. Mana atbildība.”, manuprāt, ir ļoti atbilstošs.
