Konfliktam Tuvajos Austrumos eskalējoties un skarot stratēģiskās teritorijas, varētu tikt nopietni traucētas globālās enerģijas piegādes ķēdes, notikt straujš naftas un gāzes cenu kāpums, kā arī pieaugt migrantu plūsmas uz Eiropu un terorisma draudi, tādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.
Viņa uzskata, ka patlaban nepastāv tieši eskalācijas riski starp Izraēlu un Irānu, bet to nevar izslēgt. Pēc viņas paustā, lai arī sadursmju eskalācijas potenciāls starp abām valstīm vienmēr ir klātesošs, un galvenokārt ir saistīts ar Irānas ietekmi Tuvajos Austrumos, īpaši tās atbalstu dažādiem grupējumiem, tostarp "Hizbollah" Libānā, kā arī Irānas kodolprogrammu, kuru Izraēla uzskata par eksistenciālu draudu, patlaban tiešus eskalācijas riskus starp abām pusēm viņa nesaredz.
Taujāta, kāpēc šīs sadursmes ir bīstamas ne tikai Tuvajiem Austrumiem, bet arī visai pasaulei, Broka akcentēja, ka tās ir bīstamas, jo var izraisīt plašāku reģionālu un starptautisku nestabilitāti. Viņas ieskatā, eskalācija starp Izraēlu un "Hizbollah" varētu ātri izvērsties plašākā reģionālā konfliktā, iesaistot arī citas valstis, piemēram, Sīriju un Irānu.
Viņa akcentēja, ka potenciālā konflikta eskalācija iekļauj virkni citu draudu, tostarp papildus humanitārās katastrofas konfliktā iesaistītajās valstīs, migrantu plūsmas pieaugumu uz Eiropu, terorisma draudu pieaugumu, bet vēl būtiskāk - starptautisko institūciju un diplomātijas reputācijas un uzticamības zudumu. Pēc Brokas paustā, nespēja novērst eskalāciju vai risināt konfliktu vājinātu uzticību šīm institūcijām, veicinot lielāku globālo nestabilitāti.
Viņa klāstīja, ka aizvadītā gada pieredze rāda, ka diplomātiskie centieni lielos apmēros cieš neveiksmi, uz to norāda bojāgājušo skaits Gazā, tagad arī Libānā, kā arī fakts, ka Izraēlas gūstekņi, kas tiek turēti Gazā, vēl jo projām nav atbrīvoti. Pēc Brokas domām, tas nenozīmē, ka diplomātiskie procesi būtu jāpārtrauc, tieši pretēji - jāpastiprina, bet iekļaujot jau, piemēram, sankcijas un ekonomisko spiedienu pret agresora pusēm - kā valstīm, tā arī grupējumiem.
Tāpat arī militārā atbalsta ierobežojumi iesaistītajām pusēm ļautu atgriezt puses pie konstruktīva dialoga. Tomēr sankcijas var būt efektīvas, ja tām ir skaidri mērķi, piemēram, atbruņošana vai miera sarunu sākšana, rezumēja eksperte.
