"Sargs.lv" pēta: ko Trampa prezidentūra prasīs Eiropai aizsardzības jomā?

Viedoklis
Sargs.lv

Līdz ar Donalda Trampa uzvaru 2024. gada vēlēšanās, kļūstot par 47. ASV prezidentu, rodas neparedzamības sajūta, domājot par to, kā viņa otrā prezidentūra ietekmēs drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Vienlaikus ir skaidrs, ka gaidāmas lielas pārmaiņas. “Sargs.lv” aptaujātie eksperti  Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks – norāda, ka pirmā D. Trampa prezidentūra Baltijas reģionam bija labvēlīga un tāda tā varētu būt arī šī. Tiesa, tas lielā mērā atkarīgs no viņa nostājas pret Eiropas Savienību (ES) un NATO, kur prognozējamas lielākas ASV prasības no sabiedrotajiem un Savienoto Valstu mazāks kā finansiāls, tā militārs atbalsts, tostarp arī Ukrainai.  D. Trampa prezidentūra, visticamāk, būs stingrāka, jo viņš ir veidojis augsni, lai procesi noritētu tā, kā viņš to nosaka.

D. Trampa otrās prezidentūras ietekme būs ļoti liela uz daudziem procesiem – gan enerģētiku, gan klimatu, gan drošību un starptautisko tirdzniecību. Visticamāk, gaidāmas lielas pārmaiņas, tostarp ASV iekšpolitikā.

M. Andžāns norāda, ka D. Trampa ievēlēšanai ASV prezidenta amatā šķietami ir vairāk mīnusu nekā plusu. Tiesa, arī viņa iepriekšējā prezidentūra nebija tikai melnās nokrāsās.

“D. Tramps ar vienu roku deva un otru ņēma. No vienas puses, viņš sapurināja sabiedrotos tērēt vairāk aizsardzībai, tostarp arī Latviju, un tolaik mēs vēl nebijām pie 2% no IKP. Arī militārā palīdzība Latvijai turpinājās, ASV karavīri turpināja rotācijas kārtībā uzturēties mūsu valstī. No otras puses, viņa izteikumi, ka ASV varētu izstāties no NATO, noteikti nenāk par labu, tāpat arī tirdzniecības karš ar Eiropu. Vēl arī Ukraina, kuras gadījumā D. Tramps nav pateicis, kādu kara iznākumu vēlas, tikai to, ka vēlas panākt mieru vēlākais līdz 20. janvārim, kad viņš oficiāli stājas ASV prezidenta amatā,” saka eksperts.

Ģeopolitikas centra direktors vērtē, ka atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta instinkti un principi ir zināmi, bet nav zināms, kā tie īstenosies. Tas atkarīgs, kādi būs viņa komandas locekļi. Zināms, ka viņa komandā būs kādreizējais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija, kā arī Džeimss Deivids Venss, kurš balsoja pret palīdzības paketi Ukrainai, Roberts Kenedijs juniors, kurš diezgan stingri iestājies pret atbalstu Ukrainai, kā arī  Īlons Masks, kurš sniedzis visai interesantus priekšlikumus par to, kā atrisināt karu Ukrainā, tiesa gan, negatīvā ziņā.

Tāpat arī jāņem vērā, ka D. Trampam būs daudz lielāka rīcības brīvība, arī ASV Senāts būs republikāņu kontrolē.

“Šīs, protams, ir tikai spekulācijas. Viņa iepriekšējā prezidentūra nebija tikai negatīvā nokrāsā. Baltijas valstīm viņš ir labs tēls, bet droši vien NATO, Eiropas Savienības un Ukrainas drošības kontekstā tas var būt zaudējums,” saka M. Andžāns.

Arī T. Rostoks atzīmē, ka D. Trampa pirmā prezidentūra Baltijai bija labvēlīga, bet tāda bija lielā mērā tāpēc, ka Baltijas valstis nekad īsti nav nonākušas viņa redzes lokā. 

“Tas, kas mūs varētu ietekmēt turpmākos četrus gadus, ir ASV attiecības ar NATO un viņa nostāja pret aliansi, kā arī ASV attiecības ar Eiropu. Ja attiecības būs sliktas, ja Tramps uzskatīs, ka ASV vairs nav jābūt NATO, tad tas ietekmēs mūs, precīzāk – pasliktinās mūsu drošību. Šis ir Eiropas brīdis, kad tai ir jāsaņemas un jārīkojas proaktīvi, atvēlot vairāk naudas aizsardzībai, vairāk naudas Ukrainai, lielāku palīdzību Ukrainai. Tiesa gan, šobrīd nav redzama politiskā griba, kas to varētu “pacelt”,” uzsver NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Viņš prognozē, ka Savienoto Valstu attiecības ar Eiropu varētu būt diezgan problemātiskas, jo, no vienas puses, ASV un Eiropa ir sabiedrotie, bet, no otras puses, D. Tramps uz pasauli skatās caur ekonomikas prizmu, un attiecīgi prognozējami tirdzniecības ierobežojumi starp ASV un Eiropu. Piemēram, viņš ir izsacījis vēlmi, lai Eiropas autobūves uzņēmi kļūtu par Amerikas autobūves uzņēmumiem, sakot, lai auto ražo Savienotajās Valstīs, pretējā gadījumā tiks piemēroti tarifi.

“Visticamāk, ASV ieguldījums Eiropas drošībā kopumā varētu mazināties. Baltijas valstis, tostarp arī Latvija, ir izpildījušas nosacījumus, kuri savulaik Trampam bija svarīgi, palielinot aizsardzības izdevumus. Taču pastāv Trampa neprognozējamības faktors, jo nezinām, kā attīstīsies viņa attiecības ar Krieviju, kāda būs ASV vieta NATO,” vērtē T. Rostoks.

Pēdējo gadu laikā notikušas izmaiņas ASV likumdošanā, kas izstāšanos no NATO padara krietni sarežģītāku, bet jāņem vērā, ka gaidāmā Trampa prezidentūra varētu būt ārkārtīgi stingra.

“Viņš faktiski ir sagatavojis augsni tam, lai notiku tā, kā viņš pasaka. Jebkurā gadījumā, ja ASV prezidents uzskata, ka nevēlas pildīt NATO solījumus jeb punktus, tad ASV palīdzība visticamāk arī netiks sniegta. Tramps, iespējams, būs ietekmīgāks nekā jebkurš cits pēdējo dekāžu ASV prezidents. Jāņem vērā, ka republikāņiem būs vairākums ASV Senātā. Trampam ir ļoti lielas iespējas rīkoties, kā viņš vēlas. Viņš arīdzan ir konsolidējis kontroli pār republikāņiem,” saka NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Līdzīgi domā arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors. Viņš atzīmē – iespēja, ka ASV varētu izstāties no NATO ir niecīga. Vienlaikus ASV nosacījumi un prasības varētu būt krietni augstāki.

“Es domāju, ka ASV neizstāsies [no NATO], bet pieņemu, ka būs citi nosacījumi. Jāatzīmē, ka arī NATO 5. pants burtiski nevienam neuzliek pienākumu obligāti nākt palīgā, tostarp arī militāri, un tas ir diezgan atrunāts, tāpēc ASV noteikti sagaidīs vairāk, piemēram, lai valstis aizsardzībai atvēl vairāk par 3% no IKP. Tāpat gaidīs, lai sabiedrotie palielina atbalstu Ukrainai. Nebūs, kā ierasts pēc Otrā pasaules kara, kas ir tāda instinktīva pieeja, ka ASV vienmēr nostājas aiz sabiedrotajiem. Alianses vairs nebūs tik svētas, kā par tām runāja Džo Baidens un citi [prezidenti] pirms Trampa, ka tas ir akmenī iekalts svēts pienākums. ASV uz to raudzīsies no izdevīguma un interešu pozīcijām. No visa tiks sagaidīts pretī kāds ieguvums,” vērtē M. Andžāns.

Tikmēr ietekme uz drošību ir diezgan neskaidra. Tas, ko droši var prognozēt, atzīmē T. Rostoks, ka atbalsts Ukrainai samazināsies. Vienlaikus pastāv arī iespēja, ka atbalsts palielināsies, ja Tramps mēģinās panākt izlīgumu starp Krieviju un Ukrainu, bet tas neizdosies.

“Par konkrētiem nosacījumiem, lai izbeigtu karu Ukrainā, ir grūti spriest, bet, visticamāk, tie Ukrainai būtu nelabvēlīgi. No otras puses – ja Tramps no Krievijas puses tiks vērtēts kā labvēlīgs prezidents, tad no Krievijai nebūtu stimula piekrist mieram, kas balstītos pašreizējā frontes situācijā. Krievija, iespējams, gaidītu, kad militārais un ekonomiskais atbalsts Ukrainai mazinās, tad, izdarot spiedienu uz Ukrainu, tā iegūtu vēl labvēlīgākus nosacījumus vai to pavisam uzvarētu karā. Te varētu būt diezgan liela problēma gan Ukrainai, gan Krievijai, proti, Ukraina, visticamāk, nevēlēsies pazemojošu mieru, kamēr Krievija cer uz labvēlīgāku iznākumu sev, kas savukārt mazinātu Trampa iespējas izbeigt šo karu,” saka T. Rostoks.

Savukārt M. Andžāns uzskata, ka Tramps Ukrainas kontekstā turēsies pie saviem solījumiem.

“Viņš savos izteikumos bijis diezgan konsekvents. Tramps ir mēģinājis piepildīt to, ko sacījis. Noteikti būs citādāka pieeja. Sakarā ar palīdzību Ukrainai – es domāju, ka Baidens atdos visu palīdzību, ko Kongress ir apstiprinājis un kas pieejama krājumos. Pēc tam, pieņemu, ka būs grūti. Tiesa, ASV jau nevienam nav neko parādā. Viena no domnīcām attīstīja ideju, ka Tramps mudinās Ukrainu un Krieviju sēsties pie sarunu galda. Ja Ukraina nesēdīsies, tad tai atņem palīdzību, ja Krievija nesēdīsies, Ukrainai palielina palīdzību. Protams, vēl ir daudz dažādu iespējamo scenāriju. Arī paši vēlētāji ir daudz skeptiskāki par kariem ārvalstīs, ASV lomu tajos un atbalstu Ukrainai. Tāpēc arī šajā kontekstā Tramps ir solījis būt miera prezidents, sakot, ka viņa laikā neviens karš nav sākts. Pieņemu, ka ASV būs daudz stingrāka attieksme pret Ķīnu un Irānu, lielāks atbalsts Izraēlai, bet atbalsts Ukrainai noteikti samazināsies,” vērtē eksperts.

Dalies ar šo ziņu