ISW: Uzbrukumi Krievijas teritorijā būs izšķiroši tās karaspēka vājināšanai frontē

Viedoklis
Sargs.lv/UNIAN
ATACMS raķete
Foto: AP/Scanpix

Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumi Krievijas teritorijas dziļumā ir izšķiroši, lai vājinātu okupācijas armijas potenciālu visā frontē, vēsta ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Kā raksta ISW, Ukraina tikai nesen sāka saņemt bruņojumu un spējas, kas nepieciešamas mūsdienīgu plaša mēroga militāro operāciju veikšanai. Pateicoties tam, aizsardzības spēki varēs īstenot operacionāli nozīmīgus pretuzbrukumus, ja Rietumi pastiprinās Ukrainas potenciāla attīstību lielākā apjomā.

"Sistēmas un spējas, ko saņem Ukraina, ir nepieciešamas veiksmīgu daudzpusīgu plaša mēroga militāro operāciju veikšanai, un Ukrainai vēl nav bijusi iespēja demonstrēt, ko tās karaspēks var sasniegt, ja tam ir atbilstoši resursi. Sistēmiskā integrācija, spējas un efektivitāte, ko Ukrainas bruņotie spēki demonstrē kaujas laukā, visticamāk, varētu uzlaboties, ja Ukraina un tās partneri turpinās smago darbu, kas nepieciešams Ukrainas militārās dinamikas stiprināšanai," norāda analītiķi.

Tajā pašā laikā eksperti atzīst, ka militārās palīdzības turpināšana un pastiprināšana no sabiedroto puses joprojām ir nepieciešams priekšnosacījums Ukrainas teritorijas atbrīvošanai un būtisku zaudējumu nodarīšanai iebrucējiem. Tas ir vajadzīgs, lai piespiestu Kremli pārskatīt savus plānus šajā karā. 

Pēc analītiķu domām, Ukrainai būtu jāiesaistās jebkādās nākotnes sarunās ar Krieviju no spēka pozīcijām, kas ir arī Rietumu interesēs. 

Kā raksta “Financial Times”, atsaucoties uz informētiem avotiem, tūkstošajā pilna mēroga kara dienā Ukraina īstenoja triecienu pret militāro mērķi Krievijas teritorijā, izmantojot amerikāņu tālas darbības raķetes ATACMS. 

Pēc tam prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka Ukrainai ir ATACMS raķetes un tās tiks izmantotas. 

Krievijas diktators Vladimirs Putins apstiprināja atjaunināto Krievijas kodoldoktrīnu, ar kuru Maskava kopš septembra mēģina šantažēt pasauli. Daži jaunie doktrīnas punkti liek pamatoti pieņemt, ka tie tika izstrādāti ar nolūku, lai formāli attiektos uz Krievijas-Ukrainas kara situāciju. 

“Bloomberg”, atsaucoties uz ASV amatpersonām, ziņoja, ka Baltais nams neplāno veikt nekādas atbildes darbības. 

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans šo Maskavas soli nosauca par "pasākumu, kas vērsts pret parastajiem ieročiem". Viņš uzskata, ka NATO vadībai būtu jāapsver izmaiņas Krievijas doktrīnā.

Dalies ar šo ziņu