Nav jāsatraucas par to, ko jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps runā, bet jāskatās, ko viņš reāli dara, intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrubļevska.
Komentējot Trampa līdz šim pausto attieksmi un izteikumus par Krievijas sākto karu Ukrainā, eksperte pauda šaubas, ka jaunā ASV prezidenta interesēs būtu uzgriezt muguru Ukrainai, jo tas ļautu Krievijai gūt pārsvaru konfliktā un liktu viņam pašam izskatīties vājam. "Viņš pilnīgi noteikti to negrib," uzskata Vrubļevska.
Pētniece secinājusi, ka galvenā taktika, kā var ietekmēt Trampu, ir "spiest uz viņa ego" un uzrunāt viņa vēlētājus, jo savu vēlētāju pulkā Tramps "grib būt vienmēr topā" un attaisnot uz viņu liktās cerības. "Un cerības nav tikai par to, ko viņš izdarīs, bet arī par to, kā viņš izturēsies un kāds būs ASV un arī prezidenta tēls," pauda universitātes lektore.
Līdz ar to viņa prognozē, ka Tramps "turpinās būt skaļš, ārkārtīgi pretrunīgs prezidents", kurš izraisīs lielu viļņošanos gan starptautiski, gan iekšpolitiskajās grupās.
Kā ziņots, Tramps šonedēļ preses konferencē nāca klajā ar skaļiem izteikumiem par iespējamu Grenlandes un Kanādas pievienošanu ASV un kontroles atgūšanu pār Panamas kanālu, kā arī par Meksikas līča pārdēvēšanu.
Šonedēļ Tramps paziņoja arī, ka viņam gaidāma tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Attiecībā uz Krievijas sākto karu Ukrainā Tramps iepriekš izteicies, ka varētu izbeigt to "24 stundu laikā", taču pēdējā laikā viņa šajā jautājumā ir bijusi piezemētāka, vairs nesolot tik ātrus risinājumus.
Kijiva bažījas, ka pēc Trampa stāšanās amatā ASV palīdzība Ukrainai tiktu krasi samazināta. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā Jaungada uzrunā aicināja Vašingtonu nesamazināt palīdzību Ukrainai.
Trampa inaugurēšana ASV prezidenta amatā paredzēta 20.janvārī.
