Eiropas Savienībai un NATO ir jāstiprina sadarbība, lai aizsargātu kritisko enerģētikas infrastruktūru no uzbrukumiem, kas arvien vairāk apdraud Eiropas stabilitāti. Kremlis, kas jau iepriekš izmantojis enerģētiku kā ieroci, nezaudē savu “galvenā aizdomās turamā” statusu. Tāpēc NATO ir pienācīgi jānodrošina Baltijas jūras – tā sauktā "NATO ezera" – aizsardzība, medija “Kyiv Independent” slejā pauž enerģētikas drošības analītiķis Vojcehs Jakubiks.
Baltijas valstis februārī atvienojās no pēcpadomju enerģētikas sistēmas, pievienojoties kontinentālajam tīklam caur Poliju. Taču šo pāreju aizēno vairāki incidenti Baltijas jūrā, kas uzsver steidzamu nepieciešamību nodrošināt enerģētisko savienojumu ar Poliju, ko dēvē par LitPol Link.
Baltijas valstu un Polijas enerģētikas ministri 24. janvārī apsprieda gatavošanos sinhronizācijai, kas plānota 8.–9. februārī. Pēc vairākiem incidentiem Baltijas jūrā tika paziņots par kopīgu infrastruktūras aizsardzības plānu šim procesam. Sinhronizācija notiks bez Estlink 2 kabeļa, kas tika bojāts vienā no šiem incidentiem.
Sanāksmē Rīgā tika galvenokārt apspriesta sagatavošanās sinhronizācijai un kritiskās infrastruktūras izturības stiprināšana. Ministri secināja, ka Estlink 2 bojājumi neietekmēs Baltijas valstu spēju droši atvienoties no Baltkrievijas un Krievijas enerģētikas sistēmas un pievienoties Eiropas tīklam.
Analīzes liecina, ka Baltijas valstīm ir pietiekama pārrobežu jauda caur Estlink 1, NordBalt un LitPol Link, lai sinhronizētos ar Eiropu, nepaļaujoties uz Estlink 2. Sinhronizācija nozīmē pilnīgu atvienošanos no BRELL sistēmas (kurā paliks Baltkrievija un Krievija) un Baltijas valstu enerģētisko pielāgošanos kontinentālajai frekvencei.
LitPol Link elektroenerģijas savienojums caur Poliju atvieglos šo pāreju, izbeidzot enerģijas apmaiņu ar BRELL sistēmu. Šī pārmaiņa ir īpaši nozīmīga Kaļiņingradas apgabalam, kas kļūs par “enerģētiski autonomu salu” – līdzīgi kā Baltijas valstis būtu kļuvušas, ja tās atvienotos no BRELL bez sinhronizācijas ar Eiropu.
"Infrastruktūras izturība un aizsardzība nekad nav bijusi tik svarīga."
Tomēr nav garantiju, ka citas kritiskās infrastruktūras daļas, kas nepieciešamas veiksmīgai atvienošanai no pēcpadomju sistēmas, ir pasargātas no ļaunprātīgas ietekmes. Baltijas valstis un Polija stiprina LitPol Link un citas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, lai nodrošinātu sinhronizācijas procesu.
Polija mācās no citas pieredzes, piemēram, no enerģētikas savienojuma ar Lietuvu – Harmony Link. Pieaugošās izmaksas un drošības apsvērumi lika Polijas un Lietuvas operatoriem ieplānot Harmony Link kā pazemes kabeli, nevis iepriekš apsvērto jūras kabeli. Zemes infrastruktūru ir vieglāk aizsargāt, un, kas vēl svarīgāk, bojājumu gadījumā to var ātrāk salabot. Ja sabotāžas radītos bojājumus var novērst dažu nedēļu laikā, to ietekme ievērojami samazinās. Tāpēc pozitīvas ziņas bija tas, ka Somijas telekomunikāciju uzņēmumam “Elisa” izdevās salabot divus zemūdens kabeļus aptuveni divu nedēļu laikā.
Jauns drauds – dezinformācija
Parādās arī jauns drauds. Baltijas operatori ziņo par dezinformācijas izplatīšanos saistībā ar Baltijas valstu enerģētikas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu.
Papildus baiļu sēšanai pretinieks var mēģināt popularizēt nepatiesu ekonomisko naratīvu – ka atvienošanās no BRELL ievērojami palielinās elektroenerģijas cenas.
Taču šis apgalvojums ir nepareizs. Saskaņā ar pētījumu, kas veikts sagatavošanās laikā, enerģijas cenu pieaugums patērētājiem ar vidējo patēriņu 140 kWh mēnesī būs minimāls: Lietuvā – 50 centi mēnesī, Igaunijā – 60 centi, bet Latvijā – aptuveni viens eiro. Salīdzinoši tas nav liels slogs. Toties Baltijas valstis iegūs enerģētisko neatkarību no Krievijas operatora un integrāciju ar Eiropas tirgu, kas ilgtermiņā veicinās cenu kritumu.
Polijas un Baltijas valstu enerģētikas sistēmu operatoriem valdības ir uzdevušas īstenot steidzamu pasākumu paketi, lai stiprinātu kritiskās enerģētikas infrastruktūras drošību. Lietuvas Iekšlietu ministrija paātrināja LitPol Link kabeļa aizsardzības stiprināšanu, pārceļot termiņu no aprīļa uz 15. janvāri, reaģējot uz Estlink 2 kabeļa bojājumu starp Somiju un Igauniju 2024. gada 26. decembrī.
PSE ziņo par pastāvīgu sadarbību ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas operatoriem, lai stiprinātu reģionālo infrastruktūras aizsardzību.
Pieaugošie uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, nesenais incidents ar zemūdens kabeli starp Latviju un Gotlandi, izceļ grūtības identificēt vainīgos. Skandināvijas mediji norāda, ka tas varēja būt negadījums.
Tomēr šādu “negadījumu” ir bijis pārāk daudz kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu. Rietumiem ir jāuzņemas iniciatīva un jāpārtrauc atkāpšanās. ES un NATO ir jāizstrādā jauni instrumenti un stratēģijas, lai aizsargātu kolektīvo drošību, īpaši Baltijas jūrā, kas ir jākontrolē NATO.
