Lai Latvija spētu daudz labāk sagatavoties iespējamai Krievijas agresijai, valsts iekšlietu dienestiem aktīvi jāvēršas pret tā sauktajiem “krievu pasaules” gaidītājiem, jo Krievijas iebrukuma gadījumā šie cilvēki var izrādīties visaktīvākie kolaboranti. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst Ukrainas kara veterāns Serhijs, ar segvārdu “Krim”.
20. februārī Ukrainā atzīmē kritušo Maidana varoņu dienu jeb Debesu simta dienu, pieminot 11 gadus senos notikumus Pašcieņas revolūcijas laikā Kijivā, kad prokremkliskā valsts vadītāja un Ukrainas nodevēja Viktora Janukoviča iekšlietu karaspēks atklāja uguni pret protestētājiem. Portāls “Sargs.lv” šajā laikā viesojās Kijivā, apmeklējot gan piemiņas pasākumus, gan pieminot Ukrainas varoņus cīņā pret Maskavas režīma uzsākto agresiju.
Serhiju sastopam Maidana laukumā. Veterāns starp pārējiem kara dalībniekiem izceļas ar uzšuvi un piespraudīti Latvijas un Ukrainas karoga krāsās. Viņš ir laipns un atsaucīgs, taču karš un nebeidzamās cīņu biedru nāves viņa sejā atstājušas neizdzēšamas pēdas.
Serhijs cīņā par savu valsti atdevis teju visu. Uz fronti Ukrainas Austrumos viņš aizbrauca viens no pirmajiem 2014. gadā tūdaļ pēc Pašcieņas revolūcijas notikumiem. Kaujās guvis neskaitāmus ievainojumus. No ienaidnieka viņu ķērušas vismaz piecas lodes un neskaitāmas šķembas no kurām vienu ārsti par drošāku uzskatījuši tomēr atstāt galvā. Viena no galvā trāpījušajām lādiņa šķembām viņam pārrāvusi acs nervu, padarot viņu pusaklu. Cits ievainojums atņēmis kustības spējas labajai rokai, bet vienas kājas vietā tagad ir protēze.
Neraugoties uz ievainojumu smagumu un kustības traucējumiem, Serhijs ar lepnumu mūs pavada līdz Svētā Miķeļa klosterim, pie kura sienas izveidota karā kritušo varoņu piemiņas vieta. Ejot tam garām, Serhijs piestāj pie sienas daļas, kurā iemūžināti 2014. un 2015. gada cīņās kritušie biedri.
Savas cīņu gaitas Serhijs uzsāka bataljonā “Aidar”, cīnoties pret tā sauktajiem “separātistiem” Austrumukrainā, savukārt no 2022. gada 24. februāra piedalījies kaujās pret okupantiem Ukrainas bruņoto spēku 92. brigādes sastāvā.
Kā stāsta Serhijs, gūtie ievainojumi bijuši tik smagi, ka viņš sākotnēji uzskatīts par mirušu. Bijis pat nogādāts morgā bezsamaņas stāvoklī. Tikai brīdī, kad tikuši šķiroti mirušie, lai tos vestu uz sekciju, kāds no ārstiem pamanījis, ka kritušo vidū viens ir dzīvs. “Ziniet, lai no miruša atkal kļūtu par dzīvu un atjaunotu dokumentus, ņemšanās ir neiedomājami smaga,” viņš smejoties nosaka.
Pēc sākotnējās ārstēšanās Ukrainā, Serhijs ar Latvijas valdības atbalstu saņēma iespēju iziet rehabilitācijas kursu Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Kā stāsta Ukraiņu veterāns, viņš Latviju šo gadu laikā ir labi iepazinis un jau drīzumā atkal dosies uz kārtējo rehabilitācijas kursu.
Sarunā ar “Sargs.lv” viņš stāsta, ka ir pateicīgs ne tikai Latvijas ārstiem, kas pēc smagajiem ievainojumiem ļāvuši kaut nedaudz atgriezt zaudētās kustības spējas, bet arī Latvijas patriotiem, kuri kopš 2014. gada brīvprātīgo bataljonu sastāvā iesaistījušies cīņās pret krievu agresoriem.
Stāstīt par karā piedzīvoto Serhijam ir grūti. Atbildes ir strupas un koncentrētas.
Vaicāts, kā vērtē Latvijas sabiedrības atbalstu Ukrainai, Serhijs atzīst, ka par to ir pateicīgs. Viņaprāt, galvenā latviešu motivācija palīdzēt Ukrainai ir saistīta ar abu valstu līdzīgo vēsturi un aizvien esošo kopīgo ienaidnieku.
Jautāts, ko ieteiktu Latvijai, lai nepieļautu Krievijas iebrukumu un laicīgi sagatavotos, Serhijs uzsver – jāmācās no Ukrainā pieļautajām kļūdām un jau laicīgi jāvēršas pret tā sauktās “krievu pasaules” gaidītājiem.
Tikmēr pašiem “krievu pasaules” gaidītājiem Latvijā Serhijs iesaka jau laicīgi kravāt koferus un doties uz Krieviju, nevis censties atvilkt tā saukto “krievu pasauli” uz Latviju.
“Nekāda labuma tiem cilvēkiem, kurus jūsu sabiedrībā Krievija izmanto jau šobrīd nebūs. Kacapi atnāks un viņus arī apraks. Arī viņiem ir skaidri jāapzinās, ka viņi cietīs paši pirmie. Viņi, kā pērkamas dvēseles tādā gadījumā nebūs vajadzīgi nevienam. Tas jau gadsimtos ir pierādīts – nodevēji nevienam nav vajadzīgi. Jā, šos cilvēkus Krievija var izmantot PR mērķiem vai saviem politiskiem mērķiem, taču nekas cits, kā pērkamas dvēseles šie cilvēki nav. Nekas labs viņus negaida. Ja viņi grib krievu kultūru un dzīves veidu – lūdzu, jums robežas vēl ir vaļā. Lai ņem savas mantas un brauc tur dzīvot,” saka Serhijs.
Intervijas noslēgumā Serhijs pateicās visai Latvijas sabiedrībai par jau sniegto atbalstu Ukrainas tautai cīņā par tās neatkarību. “Ja nedod Dievs, arī Jums būs šāda nelaime, mēs būsim klāt jums palīgā, arī es,” viņš nosaka.
