Pirmais pamiera līgums, kas noslēgts ar ASV starpniecību sarunās Saūda Arābijā, sniedz vairāk ieguvumu Maskavai, bet faktiski nekādus – Kijivai, raksta “The Times”.
Bez piekāpšanās no Krievijas puses
Baltais nams paziņojis, ka noslēgtā vienošanās "novērsīs spēka lietošanu" Melnajā jūrā un nodrošinās kuģošanas drošību. Tomēr aktīva karadarbība šajā reģionā faktiski beidzās jau 2023. gadā, kad Krievijas flote pēc smagiem zaudējumiem, tostarp kreisera "Moskva" nogrimšanas, bija spiesta atkāpties no Krimas.
Pēc Krievijas Melnās jūras flotes atkāpšanās Ukraina atjaunoja graudu eksportu. Tāpēc šobrīd izsludinātais pamiers, visticamāk, vairāk palīdzēs tieši Krievijas kuģiem.
Viņš arī kritizēja ASV par to, ka tās nav panākušas nekādas piekāpšanās no Krievijas, apmaiņā pret tās iespēju atjaunot lauksaimniecības produkcijas un mēslojuma eksportu.
Putina uzvara?
Potenciālais aizliegums uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai varētu palīdzēt Ukrainai izvairīties no elektroapgādes pārtraukumiem. Taču vienlaikus Ukraina pati ir veikusi triecienus Krievijas naftas infrastruktūrai, mazinot Kremļa spējas finansēt karu. Ja šādi uzbrukumi apstāsies, tas būs izdevīgi Maskavai.
Krievija pieprasa sankciju mīkstināšanu pret " Rosselkhozbank" un citām finanšu iestādēm, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību, tostarp piekļuvi starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT.
"Rosselkhozbank" tika atslēgta no SWIFT 2022. gadā pēc ES lēmuma. Vēlāk Eiropas Savienība piedāvāja kompromisu – atļaut bankai izveidot meitasuzņēmumu maksājumu veikšanai graudu eksporta vajadzībām. Šo priekšlikumu Krievijai piedāvāja jau 2023. gadā, taču Kremlis toreiz to noraidīja.
Ja tagad Maskava tiks pie šādas piekāpšanās, tas tiks uzskatīts par nopietnu Putina uzvaru un var radīt precedentu turpmākai sankciju atcelšanai. ASV administrācija norādīja, ka līgums "paplašinās" Krievijas piekļuvi starptautiskajām finanšu sistēmām, bet nesniedza precizējumu, vai tas ietver SWIFT.
Ukraina ir nobažījusies, ka Rietumi varētu mīkstināt savu nostāju pret Krieviju.
Vai Putins tiešām grib mieru?
Nav nekādu pazīmju, ka Kremlis būtu gatavs mieram. Krievijas Ārlietu ministrija jau iepriekš paziņoja, ka "izrāvienu" gaidīt nevajag, bet Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs nosauca par "maldīgu" pieņēmumu, ka karš Ukrainā tuvākajā laikā varētu beigties.
Nav zināms arī laiks, kad varētu notikt nākamais sarunu raunds starp ASV un Krieviju.
Krievijas spēki turpina lēnu uzbrukumu Ukrainas austrumos, bet Trampa administrācijas pārstāvji arvien biežāk atkārto Kremļa vēstījumus. Līdz ar to Putinam nav būtisku stimulu apturēt agresiju.
Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, Kremļa retorika kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma gandrīz nav mainījusies. Šonedēļ Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atkārtoja Kremļa propagandas apgalvojumus par Ukrainas "denacifikāciju" un apsūdzēja Rietumus, ka tie it kā mēģina "ierobežot" Krieviju, salīdzinot Rietumu darbības ar Napoleona un Hitlera rīcību.
Sarunu dienā Krievijas raķešu uzbrukumā Sumu pilsētai tika ievainoti 88 cilvēki, tostarp 17 bērni.
Runājot par nolaupītajiem Ukrainas bērniem un karagūstekņiem, Baltais nams tikai norādīja, ka tas "paliks uzticīgs" centieniem panākt viņu atgriešanos.
"Ar vēlmi nepietiek, lai panāktu gūstekņu un bērnu atgriešanu," piebilda Ļeščenko. "Nav saprotams, kā tieši ASV plāno šo palīdzību sniegt."
