Vašingtonā bāzētā republikāņu domnīca “The Heritage Foundation” tās pirmā ceturkšņa publikācijās, kas veltītas NATO atturēšanas stratēģijas uzlabošanai un transatlantisko attiecību stiprināšanai, izcēlusi arī Latvijas pieņemto lēmumu ietekmi uz NATO aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, atzinīgi vērtējot Latvijas mērķtiecīgo kustību aizsardzības izdevumu palielināšanai līdz 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī valsts lēmumu izstāties no Otavas konvencijas.
Domnīcas publikācija “Skatieties uz jūrām: kāpēc reģionālais fokuss ziemeļos un dienvidos stiprina NATO atturēšanu?” analizē, kā NATO var stiprināt savu stratēģisko atturēšanu, koncentrējoties uz reģionālajiem izaicinājumiem.
Rakstā norādīts, ka sabiedrotajiem ir svarīgi attīstīt spējas, kas pielāgotas to ģeogrāfiskajai videi. Ziemeļvalstu un Baltijas sabiedrotajiem tas nozīmē palielināt ieguldījumus Baltijas jūras un Arktikas reģiona drošībā, lai atturētu gan Krievijas, gan Ķīnas agresiju. Vienlaikus NATO dienvidu valstīm jāstiprina spējas Vidusjūras un Sarkanās jūras reģionos, atbalstot plašākos alianses drošības mērķus.
Tāpat domnīca analizē pēdējā laika būtiskos paziņojumus, izceļot Polijas un Baltijas valstu lēmumu par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz pretkājnieku mīnu izmantošanu.
“Šis solis, kas sākotnēji var šķist pretrunīgs, ir atbilde uz strauji mainīgo drošības situāciju. Otavas konvencijas augstie mērķi nav saderīgi ar reālo draudu līmeni NATO austrumu flangā. Šobrīd arī Somija apsver līdzīgu soli, kas atspoguļo plašāku pieeju – pielāgot likumdošanu un politiku mūsdienu drošības izaicinājumiem, nevis balstīties uz novecojušiem normatīviem un ideāliem. Ja aizsardzības ministru ieteikumi tiks īstenoti praksē, tas ievērojami stiprinās NATO kolektīvo aizsardzību,” raksta “The Heritage Foundation”.
Savukārt rakstā “NATO nepietiekamo izdevumu problēma: ASV sabiedrotajiem ir jāpieņem godīgs tēriņu sadalījums” autori vērtē NATO sabiedroto progresu kopš 2014. gada Velsas samita, kurā tika apstiprināts mērķis aizsardzības izdevumiem sasniegt 2% no IKP.
Raksta autori arīdzan uzsver, ka aizsardzības izdevumi vairs nevar būt tikai politisks mērķis – tie ir jāuztver kā neatliekams solis, lai labotu gadiem ilgušu investīciju trūkumu. “Tikai reālas, ilgtspējīgas spējas var nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā,” raksta The Heritage Foundation.
