Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba balatjona Godasardzes rota ir vienīgā bruņoto spēku vienība, kurā dien karavīri-godasargi. Ja varētu šķist, ka šīs vienības karavīru vienīgais uzdevums ir būt posteņos pie Brīvības pieminekļa, Rīgas pils un sagaidīt visdažādākā ranga ārvalstu viesus, tad jāatzīmē – šiem karavīriem jābūt arī kaujas spējīgiem un zinošiem kājniekiem. Un, ja liekas, ka kājnieku uzdevumi ir tie grūtākie, tad tā nebūt nav, jo godasargu sagatavošana un viņu spēju uzturēšana notiek katru dienu, un tas prasa ļoti spēcīgu karavīru mentālo un fizisko sagatavotību. Ne velti šīs vienības devīze vēsta: “Gods, kas ne katram ir dots”, ko tā beidzot ieguvusi šodien, atzīmējot savu 30. gadskārtu. Tieši tādēļ, kā atzīmē Godasardzes rotas komandieris kapteinis Raivis Jezuns, viņam ir patiesi liels gods vadīt tieši šo vienību.
Godasardzes saknes ir atrodamas jau Štāba bataljona pirmsākumos. 1919. gada 29. jūlijā jaunizveidotā Armijas Virspavēlnieka štāba Komandanta rota uzsāka nodrošināt sardzi pie Virspavēlnieka štāba, bet 1923. gadā pie Rīgas pils un Saeimas nama.
Sardzes pienākumi tika mainīti 1934. gadā, pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsuma, kad rota uzsāka sardzi arī pie Valdības nama K. Valdemāra ielā 3. Savukārt pie Brīvības pieminekļa pirmā sardze tika uzlikta 1935.gada 18.novembrī. Papildus godasardze piedalījās valsts svinīgajos pasākumos, līdz pat 1940.gadam, kad tā tika izformēta.
Godasardzes rota izveidota 1992.gada 1.maijā, paturot iepriekšējos pamatuzdevumus, un jau 1992.gada 11.novembrī tika atjaunota godasardze pie Brīvības pieminekļa.
Godasardzes rota – vienīgā tāda NBS
Štāba bataljona Godasardzes rota ir unikāla Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība, un ir vienīgā, kas bruņotajos spēkos veic godasardzes funkciju.
Vienības ikdiena saistās ar norīkojumu godasardzes funkciju veikšanu pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pilnas. Papildus šim Godasardzes rota piedalās Latvijas Republikas, Aizsardzības ministrijas un NBS militāro ceremoniju nodrošināšanā, kā arī augstu viesu sagaidīšanā.
Jāatzīmē gan – Godasardzes rota veic duālus uzdevumus, jo bez godasargu pienākumu veikšanas, rota veic arī kājnieku funkcijas. “Tie ir kājnieku pamatuzdevumi spēt veikt karavīram deleģētos pienākumus – šaušana, medicīna, sakari, topogrāfija, fiziskā sagatavotība. Protams, jāveic arī specifiski uzdevumi, piemēram, taktiskie, trenējot karavīrus krīzes laika uzdevumiem,” stāsta rotas komandieris kapteinis R. Jezuns.
Savukārt viņa, kā rotas komandiera, būtiskākie uzdevumi ir sagatavot savas vienības karavīrus krīzes laika uzdevumiem, kā arī rast balansu starp godasarga un kājnieka uzdevumu veikšanu.
“Mūsu vienības šī duālā funkcija man dažkārt ir liels izaicinājums – gan godasaga un kājnieka funkcijas mēdz viena otrai traucēt, bet šīs funkcijas ir jāveic. Mans uzdevums ir to salāgot, plānu sastādot tādu, lai gan viena, gan otra funkcijas būtu kaujas spējīga, tādējādi rotai veicot tās kopējos uzdevumus,” norāda kapteinis.
Acīm neredzamais smagais darbs
Godasarzdes rotas redzamā daļa ir pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils esošie godasargi. Tiesa, neredzamā daļa ir šo karavīru ilgstošais un smagais darbs, lai viņi sagatavotu šim, šķietami, vizuāli vieglajam pienākumam.
Kapteinis R. Jezuns norāda – karavīrs, atnākot uz Godasardzes rotu, uzreiz tiek gatavots godasarga funkcijas veikšanai, apgūstot elementāru statisko slodzi, koordinācijas vingrinājumus, soļošanu, darbības ar ieročiem.
Būtiskākie sasniegumi 30 gadu laikā – “Gods, kas ne katram ir dots”
Godasardzes rotas komandieris norāda – šie 30 gadi vienībai bijuši visnotaļ spraigi. Katrā laikā šīs funkcijas un uzdevumi ir mainījušies, pārformējušies, bet teju vienmēr nemainīgā ir godasardze. Tādējādi kā vieni no sasniegumiem atzīmējami ir augsto viesu sagaidīšana, piemēram, bijušā ASV prezidenta Džordža Buša sagaidīšana, kad viņš ieradās vizītē Latvijā divtūkstošo gadu sākumā.
Viņš arī atzīmē – vienības attīstība norit nepārtraukti. Karavīri dodas komandējumos, pārstāvot bruņotos spēkus citu valstu svarīgos pasākumos.
“Attīstāmies kā apakšvienība, kā personības, kā godsasargi, kā cilvēki, bet vienlaikus esam stabili un pieturamies pie vērtībām, pie tradīcijām, un arī tas ir sasniegums. Piemēram, mums ļoti būtiska ir tradīcija 11. novembrī pēc svinīgajiem pasākumiem sanākt kopā un apsveikt labākos karavīrus ar piemiņas monētām,” saka kapteinis.
Ne mazāk būtiski, ka pēc 30 pastāvēšanas gadiem vienība šodien, 1. maijā, svinīgās izvades laikā saņem apakšvienības standartu, kas ir jaunieviesums vienībā. Jāatzīmē gan, ka līdz ar šo standartu vienība tiek arī pie savas devīzes: “Gods, kas ne katram ir dots”.
Tikmēr kā būtiskāko vienības nākotnes mērķi kapteinis R. Jezuns atzīmē – nezaudēt godasardzes būtību un izveidotās tradīcijas. Tam līdzi arī nākt karavīru spēja un vēlme veikt savus uzdevumus pēc labākās sirdsapziņas.
Gods soļot tieši šai vienībai pa priekšu
Godasardzes rotas komandieris atzīmē, ka jūtas pagodināts, ka tieši viņš ir šīs vienības komandieris, turklāt tās 30. gadadienā.
Viņš arī atzīmē – Godasardzes rotas karavīri šajā vienībā dien pāris gadus, raugoties pēc citas pieredzes, zināšanām un izaugsmes, kā jau katrs NBS karavīrs. Šī vienība, kā saka kapteinis, sagatavo pilnvērtīgus un spējīgus kājniekus, neatkarīgi, kādu karjeras virzienu viņš izvēlas pēcāk.
“Mēs ieliekam šajos karavīros pamatbāzi, spēku un izturību, kas ir pienesums jebkādai vienībai un profesijai, ko viņš izvēlēsies pēc dienesta Godasardzes rotā. Mēs neesam nebūt sliktāki kājnieki kā citās vienībās,” norāda Godasardzes rotas komandieris.
Kapteinis arī piebilst – pagājušajā gadā bija ļoti veiksmīga sadarbība ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, rotai piedaloties miera uzturēšanas operācijā Kosovā. “Viņi bija ļoti labi sagatavojušies, ļoti labi integrējās šajā operācijā un uzdevumu izpildē – kā līdzīgs ar līdzīgu. Esam tikpat sagatavoti,” viņš saka.
Saules mūžu vienībai
Vienības komandieris savai rotai vēl pastāvēt vēl ilgu mūžu, sakot – skaitlis 100 būs pavisam skaists, ko tā arī sasniegs. “Es redzu, ka godasardze ir nemirstīga un tai būs būt, ko es arī novēlu šai vienībai. Savukārt karavīriem – būt pacietīgiem, izturīgiem, lepniem, veseliem par to, ko viņi dara un cik tas ir cēli. Lai karavīriem izdodas pielaidīt savus mērķus,” vēl kapteinis, piebilstot – lai rota turas kopā un kļūst tikai arvien spēcīgāka.
