“Mēs Zemessardzē darām lietas, par kurām cilvēki maksā lielu naudu dažādās ekstrēmo piedzīvojumu nometnēs, lai apgūtu līderību un izdzīvošanas prasmes. Zemessardzē tas viss tiek mācīts bez maksas, turklāt šī ir lieliska vieta, kur iegūt gan draugus, gan biznesa partnerus,” par 2022. gada martā pieņemto lēmumu iestāties Zemessardzē saka mediju aģentūras “Havas Creative” vadītājs, 2018. gada konkursa “Supernova” finālists un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona vecākais zemessargs Ritvars Vulis.
Sarunu ar Ritvaru Vuli “Sargs.lv” organizē Ādažu bāzes 3. kājnieku bataljona izvietojuma telpās. Šeit bataljona zemessargi nedēļas nogalēs pulcējas, lai sagatavotos mācību uzdevumu izpildei.
Zvērestu Ritvars Vulis deva 2022. gada 21. maijā. Šobrīd viņš jau ir vecākais zemessargs, kurš ik pa laikam pilda grupas vai nodaļas komandiera pienākums. Uz jautājumu, kādu militāro specialitāti R. Vulis vēlētos attīstīt, viņš atbild: “Runa ir drīzāk par to, kas ir nepieciešams vienībai – ja vajag, es komandēšu, ja vajadzēs, būšu ložmetējnieks, un, ja prasīs, tad nodarbošos arī ar tīrīšanas darbiem.”
Krievijas rīcība neatstāja citu izvēli
Lai gan doma par iestāšanos Zemessardzē bijusi jau sen, līdz agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā tā kopējo prioritāšu sarakstā bija salīdzinoši zemu.
Viņš atzīst, ka dzīvojot pieauguša cilvēka dzīvi, darāmo darbu saraksts kļūst ievērojami garāks, nekā reālās spējas tos izpildīt. Tālab uz jautājumu, vai ikdienas pienākumu pildīšana neatņems laiku dienestam, Ritvars atbild – lai visu apvienotu, jāspēj izsvērt prioritātes.
Vienlaikus viņš nenoliedz, ka lēmums par iestāšanos Zemessardzē saistīts arī ar viņa vērtību uztveri un patriotismu. Uz jautājumu, kā Ritvars pats skaidrotu savu patriotismu, viņš atbild, ka tas jāskata caur divām komponentēm. Pirmā ir emocionālā, kas saistīta ar ģimeni, māju sajūtu un piederību latviešu kultūrtelpai.
Otra patriotisma komponente, kas vairojusi vēlmi iestāties Zemessardzē, ir racionāla draudu izvērtēšana un gatavošanās potenciālajām krīzēm: “Ja tu saproti, ka dzīvo blakus “aktīvam vulkānam”, tev ir divas iespējas – pamest mājas un doties tur, kur nav vulkāna, vai mēģināt laikus sagatavoties.”
Vai domājot par nākotnes iespējamo karu, Ritvaru nenomāc zināma baiļu izjūta? Viņš citē slavenu Bendžamina Franklina frāzi: “Cilvēki, kas nosacītas drošības labā ir gatavi upurēt pamatvērtības un brīvību, nav pelnījuši ne vienu, ne otru.”
Vienlaikus viņš atzīst, ka šī ir iekšējā emocionālā cīņa pašam ar sevi. “No vienas puses, tev ir bail. No otras puses - tas ir pienākums. Es visvairāk bažījos tieši par savas ģimenes drošību. Tālab vēlos parūpēties, lai viņi var justies droši un darīt to, kas ir jādara,” saka R. Vulis.
Turklāt racionāli šādām bailēm nav iespējams pārkāpt pāri. Šī iemesla dēļ Ritvars arī saprot cilvēkus, kuri saka, ka viņi negrib karot un mirt. Tomēr: “Ir jāņem vērā, ka tas mirklis, kurā tu iegūsti to nosacīto drošību [negatavojoties potenciālajiem draudiem], tas var būt ļoti īss mirklis, un, ja tu kaut nelielā mērā pieļauj domu, ka tev būs jāiet karot, tad tu negribi iet nesagatavots,” savas izjūtas skaidro Ritvars.
Pretējā gadījumā cilvēkiem, kuri kara gadījumā gatavojas bēgt, ir konstanti jādzīvo uz čemodāniem, jo neviens nevar paredzēt, kad un vai šis konflikts sāksies.
Zemessargs ar smilšu krāsas bereti
Domājot par Zemessardzes bataljona izvēli, Ritvars meklējis tādu vienību, kas ļautu sagatavot sevi tuvu profesionālā dienesta karavīra spējām. Viena no šādām Zemessardzes vienībām ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku smagākās un cietākās dūres – Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes – sastāvā esošais 3. kājnieku bataljons. Šo bataljonu veido gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi un rezervisti.
Viņš atminas, ka viens no grūtākajiem periodiem bijis posms starp pieteikuma iesniegšanu Zemessardzē un pamatapmācības nometnes noslēgumu. Cilvēkam nonākot militāro mācību apstākļos, nākas apjaust, ka tas fiziskais un emocionālais komforts, ar kādu nākas saskarties karavīriem, ir gaismas gadu attālumā no tā, pie kā līdz šim ikdienā bija pieradis gan viņš, gan pārējie līdzcilvēki. Tomēr bataljona instruktori ir pietiekami profesionāli, lai jaunos zemessargus pie šīm izmaiņām un militārās disciplīnas pieradinātu pakāpeniski.
Tieši armijas biedru humora izjūta ir neatsverama morāles saglabāšanai grūtos brīžos. Tiesa, vienības atbalsts nav pieejams visos pārbaudījumos. Viens no šādiem izaicinājumiem ir “Berešu maršs”, kurā, lai nopelnītu 3. kājnieku bataljona brūno bereti ar vienības kokardi, zemessargiem vienatnē jāspēj mērot desmitiem kilometru gara distance, veicot dažādus uzdevumus. Tā bija otrā reize, kad Ritvars sev uzdeva jautājumu: “Kam man tas viss?”
Ir cilvēki, kas par to, ko dara zemessargi, maksā bargu naudu
Sarunas laikā Ritvars minēja virkni ieguvumu, ko zemessargs saņem, uzsākot dienestu Zemessardzē. Tās ir ne vien iespējas iegūt dažādas specialitātes, bet arī jaunus draugus un emocijas.
Vaicāts, kā dienests mainījis viņa personisko dzīvi, Ritvars stāsta, ka visvairāk iemācījies novērtēt laiku. Līdz ar pirmo dienu zemessargiem, gluži kā profesionālā dienesta karavīriem, jāspēj paveikt uzdevumus ierobežotā laikā. Viņš atminas, kā pēc kārtējām lielajām mācībām viņš ar biedriem vēl ilgi jokojis, cik ļoti ir mainījusies izpratne par to, ko var paveikt piecās minūtēs.
Dienests Zemessardzē ir arī laba atpūta no ikdienas rutīnas. Mūsdienās netrūkst dažādu komerciāla rakstura piedzīvojumu, kuru dalībniekiem tiek piedāvāts nonākt kaujas apmācībās un dzīvot mežā vairākas dienas, lai šādi “ķertu adrenalīnu”. Šādām nometnēm netrūkst dalībnieku, kuri par to ir gatavi maksāt naudu. Tikmēr zemessargiem tas pieejams ne tikai bez maksas, bet par to vēl tiek maksāta kompensācija.
Tāpat dienests Zemessardzē ir vieta, kur tiek nojauktas visas sociālās barjeras. Te var iegūt gan jaunus draugus, gan paplašināt biznesa partneru loku.