Ukrainas pēdējās desmitgades vēsture, jo īpaši cīņa pret Krievijas agresiju ir pierādījusi, ka sabiedrībai izšķirīgos brīžos līdera lomu bieži mēdz uzņemties grupas un kopienas, kuras miera laikā nereti tiek uzskatītas par margināliem veidojumiem. Viena no tādiem ir vietējo klubu futbola huligāni, jeb tā sauktās “ultras”. Daudzviet pasaulē futbola huligāni ar pazīstami ne tikai ar savu degsmi pašu klubu atbalstīšanā, bet arī ar vardarbīgo attieksmi pret pretinieka komandas atbalstītājiem, kas nereti beidzas ar masu kautiņiem gan futbola arēnās, gan ārpus tām.
Tiesa nesenajā Ukrainas vēsturē tieši “ultras” bijis viens no vadošajiem spēkiem sabiedrības mobilizācijā un Krievijas agresijas atvairīšanā. Futbola huligāni kā viens no spēkiem sevi pierādīja 2014. gadā Ukrainas pašcieņas revolūcijas laikā Kijivā, bet pēcāk nepieļaujot tā sauktā sekmīgā “Krievu pavasara” noslēgumu Harkivā, kurai agresori bija iecerējuši līdzīgu likteni kā Doņeckai un Luhanskai.
2022. gadā vietējās “ultras” bija vieni no pirmajiem, kas devās cīņā pret pilna mēroga Krievijas iebrukumu. Kāpēc futbola huligāni ir viens no tiem spēkiem, kas krīzes brīdī var mobilizēt sabiedrību un kas jādara Latvijas iedzīvotājiem, lai laicīgi gatavotos iespējamai Krievijas agresijai, par to “Sargs.lv” saruna ar Harkivas futbola kluba “Metalist” “ultru” un Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju vienības karavīru Vladu ar segvārdu “Mini”.
