Pēdējo gadu laikā aizsardzības budžets īsā laikā palielināts līdz NATO rekomendētajiem 2% no iekšzemes kopprodukta. Nākamgad nozare varēs rēķināties ar papildus 27 miljoniem eiro, bet eksperti atzīst – šis ir tikai minimums un kvalitatīvu spēju attīstībai naudas vajag vairāk.
Saeimas pieņemtais nākamā gada budžets aizsardzības nozarei atvēl 663,67 miljonus eiro. No šīs summas nepilnu pusi – 245,22 miljonus eiro plānots izlietot personāla atlīdzībai, teju trešdaļu jeb 225,85 miljonus eiro – attīstības projektiem, tostarp militāro spēju uzlabošanai, bet vēl 192,6 miljonus eiro – uzturēšanas izdevumiem.
Eksperti uzsver, ka tieši uzturēšanas izdevumi pēdējos gados auguši visstraujāk. Ja vēl 2016. gadā tie kopējā budžetā veidoja 88,32 miljonus eiro, tad šogad tie sasniedza jau 200 miljonu eiro atzīmi. Iemesls – dažādie spēju attīstības projekti. Citiem vārdiem sakot, ja ir iegādāta jauna tehnika, pieņemti darbā un apmācīti cilvēki, kuri ar to prot strādāt, šīs izmaksas kopējā nozares budžetā kļūs tikai lielāks. Tas ķīlnieka lomā noliek Nacionālos bruņotos spēkus – ja tie audzē savas spējas, ik gadu to uzturēšanai būs vajadzīgs aizvien vairāk līdzekļu. Pagaidām gan Aizsardzības ministrijas prognozes ir piesardzīgas – 2021. gadā uzturēšanas izdevumiem paredzēti 197,88 miljoni eiro, bet 2022. gadā – 183,5 miljoni eiro.
Tomēr tas, cik daudz naudas varēsim tērēt spēju uzturēšanai un attīstībai, būs atkarīgs no valsts ekonomikas attīstības jeb iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempiem. Ja ekonomika kāps straujāk, naudu šiem mērķiem varētu novirzīt vairāk, ja izdevumi neaug un pat krīt, arī aizsardzībai paredzētais līdzekļu apjoms draud samazināties. Uz to norāda arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Protams, ja ieejam recesijā, tad mēs dabūsim pārskatīt arī savus izdevumus, jo armija nav atrauta no sabiedrības. Tomēr es nedomāju, ka tuvākajā laikā mums draud šāda situācija. Rādītāji par ekonomisko izaugsmi ir pozitīvi Latvijas galvenajos eksporta tirgos, piemēram, Vācijā. Tas liecina, ka arī Latvijā izaugsme turpināsies,” sacīja ministrs.
Tikmēr Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos atzīst – iepriekšējo gadu laikā aizsardzības nozare Latvijā turēta trūkumā, tāpēc tagad, apstākļos kad Krievijas ārpolitika kļuvusi neprognozējama un draudu līmenis tikai pieaug, valsts drošība jāstiprina iespējami strauji.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzīst – lai Latvijas bruņoto spēku spējas būtu optimālas, esošajam finansējuma apmēram vajadzētu būt vismaz divarpus reizes lielākam.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš skaidro – jebkura jaunā ieviestā bruņojuma sistēma prasa ne tikai izmaksas tās iegādei, bet arī personālsastāva papildinājumu. Arī tas rada papildu izmaksas. “Mēs jebkurai jaunai ieroču sistēmai nevaram paņemt cilvēkus no esošā personāla, tam vajadzīgi papildus karavīri. Tas viss rada papildu spiedienu uz budžetu, jo līdztekus jādomā arī par šo sistēmu uzturēšanu un remonta spēju attīstību,” skaidroja ģenerālleitnants L. Kalniņš, piebilstot, ka tāpat jādomā arī par personālsastāva kvalifikāciju un jaunu speciālistu piesaistīšanu, , lai nodrošinātu vajadzīgo ekspertīzi kā pareizi izmantot jaunās ieroču sistēmas.
NBS komandieris gan ir pārliecināts – jau tagad piešķirtie līdzekļi tiek maksimāli efektīvi izmantoti arī spēju stiprināšanā. “Protams, sabiedrībā skan viedoklis – Latvija atkal pērk lietotu tehniku. Taču patiesībā tā ir modernizēta un tehniski uzlabota. Tādējādi mēs iegādājamies tādu tehniku, kura ir vienādā, vai, pat augstākā līmenī, nekā tehnika, ko izmanto mūsu NATO partneri,” viņš sacīja.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Vienlaikus gan ģenerālleitnants atzina – paskaidrot sabiedrībai, kādēļ bruņotajiem spēkiem nepieciešams vēl lielāks finansējums par jau saņemto apstākļos, kad trūkst līdzekļu izglītībai vai medicīnai būtu teju neiespējami.
Nacionālo bruņoto spēku komandierim piekrīt arī Aizsardzības ministrs, kurš atzīst – lai arī pirms vēlēšanām vairākas partijas pauda viedokli, ka aizsardzības izdevumiem jābūt lielākiem, saskaroties ar reālajiem apstākļiem, politiķi primāri cenšas izcīnīt naudu pašu valdībā pārstāvētajai nozarei. Tomēr apziņa, ka aizsardzības nozares finansējums nedrīkst būt mazāks par 2% no IKP, ir ne tikai koalīcijas partneru vidū, bet pat Saeimas opozīcijas partijās.
Vienlaikus A. Pabriks uzskata, ka jāsāk diskusijas par iespējām palielināt izdevumus aizsardzībai virs 2% atzīmes, lai būtu pietiekami līdzekļi arī aizsardzības spēju amortizācijai. Šāda apņemšanās jau ir gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Vai izdevumi ir palielināmi, Finanšu ministrija skaidru atbildi pagaidām nesniedz, vien norādot, ka par aizsardzības nozares finansējuma apmēra palielināšanas iespējas jāvērtē, skatoties no ikgadējām budžeta iespējām. Vienpusēju finansējuma palielināšanu Latvijā finanšu ministrs Jānis Reirs gan neuzskata par iespējamu.
Tikmēr A. Pabriks atzīst, ka aizvien ir gatavs skaidrot koalīcijas partneriem nepieciešamību tuvāko gadu laikā finansējumu palielināt nedaudz virs 2% no IKP.