Krievija aprīļa beigās visā valstī noteica nestrādāšanas periodu, kas būtiski pazemināja valsts ražošanas apjomu. Tas līdz ar krīzi enerģētikas nozarē radījis smagu ietekmi uz valsts finansiālo stabilitāti. Oficiālie aprīļa ekonomikas dati iekrāso drūmu ainu par Krievijas ekonomisko realitāti, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) aprīlī, kad Krievijā iestājās valsts mēroga nestrādāšanas periods, lai ierobežotu vīrusa izplatību, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājās par 12%. Savukārt Krievijas ekonomikas izaugsme 2020. gada pirmajā ceturksnī palēninājās līdz 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina valsts federālā statistikas aģentūra Rosstat.
Kā raksta “Warsaw Institute”, Ekonomikas attīstības ministrija iepriekš bija prognozējusi IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī 1,8 procentu līmenī. Tāpat tiek prognozēts, ka 2020. gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika saruks par 9,5%. Savukārt Centrālā banka pagājušajā mēnesī prognozēja, ka Krievijas ekonomika samazināsies līdz pat 8%. Savos vērtējumos “Fitch” šogad sagaida piecu procentu ekonomikas sarukumu.
Tikmēr valsts lielākie uzņēmumi ir starp retajiem, kas saņem ekonomisko valsts atbalstu. Tāpēc nav brīnums, ka Krievijas galvenais revidents un bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins sacījis, ka aptuveni 13 % mazo un vidējo uzņēmumu pārdzīvos krīzi.
Krievijas valdības amatpersonas norādījušas, ka valsts oficiālais bezdarba līmenis kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma ir pieaudzis par 30%.
Tāpat visu aprīli daudzi līdzekļi ņemti no Krievijas finanšu rezervēm aptuveni 165 miljardu dolāru apmērā Valsts labklājības fondā, kas ir līdzvērtīgs 11,3% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai gan naftas cenas pasaules tirgos ir nokritušās zem 42 dolāriem par barelu, Valsts labklājības fonds vēl sedz iztrūkumu - tātad galvenokārt lielāko gada daļu.
Vienlakus Krievijas budžeta ieņēmumi sarūk vairāk , nekā tika gaidīts. Pie tā tiek vainota enerģētikas nozare. Aprīlī enerģētikas uzņēmumi ogļūdeņražu ieguves nodokļos samaksājuši kopumā 434,56 miljardus rubļu, kas ir par 23% mazāk, nekā martā, par 29% mazāk par janvāra un februāra skaitļiem un par 40% mazāk gada griezumā.
“Warsaw Institute” norāda - šāda dinamika radusies, naftas tirgus krīzes un naftas cenu krituma dēļ (līdz pat 20 dolāriem par barelu). To veicinājis arī gāzes cenu kritums. Piemēram, Eiropas gāzes tirgū cenas ir pat zemākas nekā Krievijā.