Tuvojoties Jaunajam gadam, Sargs.lv uzsāk publikāciju ciklu, kurā drošības, ģeopolitikas un starptautiskās politikas eksperti analizēs to, kāda pasaule varētu izskatīties nākamajā desmitgadē. Pasaule ir fundamentālu pārmaiņu procesā, taču kara loma tajā nemainīsies arī nākotnē - uzsver ASV Apvienotā štāba 20. priekšnieks ģenerālis Marks Millijs domnīcas "Brookings Institution'' rīkotajā diskusiju ciklā “Future of Defense”.
Tuvojoties Jaunajam gadam, Sargs.lv uzsāk publikāciju ciklu, kurā drošības, ģeopolitikas un starptautiskās politikas eksperti analizēs to, kāda pasaule varētu izskatīties nākamajā desmitgadē. Pasaule ir fundamentālu pārmaiņu procesā, taču kara loma tajā nemainīsies arī nākotnē - uzsver ASV Apvienotā štāba 20. priekšnieks ģenerālis Marks Millijs domnīcas "Brookings Institution'' rīkotajā diskusiju ciklā “Future of Defense”.
Ģenerālis Marks Millijs par divdesmito ASV Apvienotā štāba priekšnieku kļuva 2019. gadā un savas karjeras laikā ir bijis liecinieks ASV aizsardzības plānošanas politikas prioritāšu maiņai pēdējo divu desmitgadžu laikā. Pēdējo desmit gadu laikā pieredzējušais virsnieks, gan kā ASV Apvienotā štāba, gan ASV Armijas štāba priekšnieks apolitiski drīzumā būs sadarbojoties ar trim ASV Prezidentiem, bija spiests pievērst aizvien lielāku uzmanību Krievijas un Ķīnas draudiem, vienlaikus nezaudējot uzmanību Tuvajos Austrumos un Ziemeļkorejā.
Ģenerālis sarunā uzsvēra – pirms četrdesmit gadiem, kad viņš rekrutējās ASV Armijā, pasaule ģeopolitiski bija fundamentāli citāda. Neskatoties uz to, neviens – ne draugi, ne ienaidnieki – nevar noliegt, ka ASV Bruņoties spēki ir ļoti spēcīgs militārais spēks ar ievērojamām spējām ne tikai tradicionālajās jūras, gaisa un sauszemes sfērās, bet arī kosmosa un kibersektoros.
Ģenerālis uzsvēra - plaisa, kas ASV attīstības ziņā šķir no Krievijas un Ķīnas, pēdējās desmitgadēs ir samazinājusies. Pašlaik ASV ekonomikas pieaugums vēl joprojām ir iespaidīgs, taču tas sāk samazināties attiecībā pret Ķīnas ekonomikas pieaugumu. Lai arī tas brīdis vēl nav pienācis, Ķīnas draudi ASV būs salīdzināmi ar PSRS draudiem pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
Runājot par ASV Nacionālās Drošības stratēģiju, M. Millijs pasvītroja – tas ir svarīgs dokuments, kura izstrāde ir viena no bijušā ASV Apvienotā štāba priekšnieka ģenerāļa Džima Matisa lielākajiem ieguldījumiem. Dokumentā runāts par atgriešanos pie lielvaru sacensības, ko iepriekšējos gados varbūt varēja nepamanīt dēļ intensīvās cīņas ar terorismu.
Pašlaik mums ikdienā ir pieejamas tehnoloģijas, kas pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem bija pieejamas tikai visattīstītākajām militārajām lielvarām – precīzas, maza izmēra GPS iekārtas un elektroniskās komunikācijas metodes.
Mūsdienās neiedomājami ir pieaugusi spēja saskatīt un pēc tam saskatītajam precīzi trāpīt. Tas fundamentāli mainīs kara būtību. Jau tagad mēs varam uzskatīt piecas līdz desmit tehnoloģijas, kas nākotnē pilnīgi izmainīs kara gaitu.
Tiesa, tas nenozīmē, ka mainīsies kara būtība – mainīsies tas, kā tas tiek vests. Kara būtība, vismaz tas, kā mēs to saprotam, ir mēģinājums uzspiest savu politisko gribu. Modernās tehnoloģijas mainīs apstākļus, kuros norisināsies nākotnes kari, mainot to, kā mēs karosim, kādu organizāciju ietvaros mēs karosim un ar kādiem ieročiem mēs karosim. Pašlaik šajā jomā notiek fundamentālas pārmaiņas.
Valsts, kas attīstīs gan visas šīs tehnoloģijas, gan doktrīnas, kā ar tām darboties, iegūs izšķirošu priekšrocību nākotnes konfliktos. Tas jau ir pieredzēts pagātnē. Kad tas notiks – vēl nav skaidrs, taču var pieņemt, ka šī gadsimta trīsdesmito gadu beigās, četrdesmito gadu sākumā, vēlākais, tā vidū, mēs redzēsim šo tehnoloģiju ietekmi uz nākotnes sabiedrību. Ja ASV vēlas palikt brīva un neatkarīga nāciju, tai ir jāapgūst šīs tehnoloģijas un jārada doktrinālie risinājumi to izmantošanai.
To pašu pašlaik dara ķīnieši, krievi un citas valstis. Svarīgi ir saprast, ka neviena no pieejām, ko īsteno šīs valstis, nebūs perfekta. Kā teicis militārais vēsturnieks Maikls Hovards: mērķis ir kļūdīties mazāk nekā pretinieks.
