Visdrīzāk Vladimirs Putins vairs nebūs Krievijas līderis, tā runājot ar portālu “Sargs.lv” par to, kāda tuvākajā desmitgadē izskatīsies pasaule atzīst Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. “Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu “Sarunas par pasauli 2030”, šoreiz uz sarunu aicinot E. Lūkasu. Viņa skatījumā Rietumu demokrātiju galvenais uzdevums nākamajā desmitgadē būs apvienoties, lai padarītu miermīlīgāku, demokrātiskāku un cilvēktiesības respektējošu straujo Ķīnas attīstību.
Es uz nākotni skatos diezgan optimistiski. Es domāju, ka mums ir sniegta laba iespēja nākamo desmit gadu laikā izveidot globālu koalīciju, kas liks ķīniešiem padomāt divreiz. Es neesmu pārliecināts, ka šajā desmitgadē Ķīnā būs radusies demokrātija, taču tās “stikla sirds un vilka cīnītāja” (“stikla sirds” nozīmē, ka Ķīna jebko var uztvert kā apvainojumu, savukārt “vilka cīnītāja” pieeja prasa Ķīnas interešu vārdā cīnīties ļoti skarbi) ir sevi ierobežojoša. Jo vairāk mēs redzam Ķīnas agresīvo politiku, jo vairāk par to valstis uztraucas un sāk turēties kopā. Nākamo desmit gadu laikā mēs varam pierādīt, ka šāda Pekinas pieeja ir kļūdaina.
Esmu visai optimistisks par cilvēces progresu cīņā ar klimata pārmaiņām. Jaunās un nākotnes tehnoloģijas ļaus ievērojami samazināt oglekļa dioksīda emisijas un virzīties uz ūdeņradi balstītas ekonomikas virzienā. Varbūt tas nenotiks pietiekami drīz, lai apturētu jūras līmeņa celšanos un citu pēdējo desmitgažu laika politikas sekas, taču vēl joprojām ir pamats būt optimistiskam.
Esmu mazāk optimistisks par Rietumu demokrātijas modeļa nākotni – mums ir nopietnas sociālās un ekonomikas politikas problēmas un vecās Rietumu pasaules vienotības uzturēšanu. Ir jāiegulda liels darbs, lai vecās Rietumu demokrātijas nepaliktu zaudētāju pusē globalizācijas tehnoloģiju pārmaiņu laikā.
Visbeidzot, visdrīzāk Vladimirs Putins nebūs Krievijas līderis. Iespējams, ka mēs vēlēsimies, kaut tā būtu, jo viņa pēctecis var būt vēl sliktāks.
