Propagandas un viltus ziņu izplatīšanā Ķīna seko Krievijas piemēram. Pagaidām gan Ķīna to nedara tik aktīvi un profesionāli kā Kremlis, taču paredzams, ka tuvākajā laikā šīs darbības varētu aktivizēties. Mērķi abām lielvarām ir līdzīgi – vājināt Eiropas atvērto sabiedrību, “iebarojot” tai sev vēlamos vēstījumus, secina Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.
Lai nostiprinātu savu dominanci pasaulē, Ķīnas ārpolitikas doktrīna paredz radīt sava veida “kopīga likteņa kopienu” un, saskaroties ar jebkādu konfrontāciju no Rietumiem, vēl mērķtiecīgāk vēlas izveidot plaisu Eiropas un ASV attiecību starpā.
Lai ieviestu šo stratēģiju, Ķīna sūta daudzus diplomātus, politiķus un citus ekspertus uz dažādiem forumiem Eiropā ar konkrētu mērķi – nodibināt personīgas attiecības, lai vēlāk varētu ietekmēt konkrēto valstu politiku.
Arī pašā Ķīnā Komunistiskās partijas kontrolētie mediji kultivē uzskatu, ka Rietumi ir vāji, un cīņā ar koronavīrusu vislabāk var tikt galā tikai valstis ar autoritatīvu sistēmu.
Viņi gan aizmirst piebilst, ka demokrātiskā Taivānas sala ar pandēmijas ierobežošanu līdz šim tikusi galā daudz veiksmīgāk.
Viens no piemēriem, kā Ķīna Rietumvalstīm it kā demonstrēja savas rūpes par pilsoņiem, bija operatīvu čarterreisu organizēšana, lai nogādātu cilvēkus dzimtenē. Taču tie bija tikai Ķīnai “svarīgi” pilsoņi, piemēram, diplomāti, speciālisti vai studenti, kurus uz ārvalstu augstskolām nosūtījusi Ķīna, pārējiem nebija nekādas iespējas atgriezties mājās. Tā rezultātā neapmierinātību ar valsts rīcību izrādīja ķīniešu diaspora pasaulē, taču kritizējošie sociālo tīklu ieraksti ātri vien tika dzēsti, un Ķīna veica arī citus cenzūras pasākumus.
Ķīnas propagandas mašīna aizvien veiksmīgāk izmanto Rietumu informācijas kanālus sev vēlamo vēstījumu izplatīšanai. Covid pandēmijas laikā viltus ziņu daudzums no Ķīnas strauji pieaudzis, un tā saturs kļuvis agresīvāks. Tam tiek izmantoti arī viltus profili dažādos sociālajos tīklos.
Igaunijas izlūkdienests secina, ka 2020. gadā Ķīna “maigo varu” turpināja stiprināt arī ar Igaunijā esošā Konfūcija institūta starpniecību. Jāpiebilst, ka šāds institūts darbojas arī Latvijā un ir vienīgā Ķīnas Tautas Republikas pilnvarotā ķīniešu valodas un Ķīnas pētniecības iestāde Latvijā, kuras dibināšanā piedalījusies Latvijas Universitāte un Dienvidķīnas Pedagoģiskā Universitāte pēc Konfūcija institūtu Galvenās pārvaldes Haņbaņ (Hanban) iniciatīvas.
Tā kā šiem institūtiem ārvalstīs ir visai laba reputācija, iespējams, Ķīna nākotnē varētu izmantot citus ārvalstīs darbojošos Ķīnas kultūras veicināšanas centru, lai ar to palīdzību veidotu sev draudzīgo cilvēku tīklu.
Lai arī Krievija un Ķīna iepriekš sadarbojušās militārajā jomā, organizējot kopīgas militārās mācības, diez vai tās tuvākajā laikā veidos spēcīgu apvienību, jo katra grib būt patstāvīga savos lēmumos. Tomēr abu kopīgais mērķis – vājināt Eiropu – var tās nedaudz satuvināt, secina Igaunijas izlūkdienesta eksperti.
Turklāt Ķīna labprāt mācās no Krievijas militārās pieredzes. Arī Ķīnas mediji ziņo, ka viņu karavīriem kopīgo mācību laikā bijusi lieliska iespēja uzzināt to, ko Krievijas karavīri pieredzējuši konfliktā Sīrijā. Tāpat Krievija var sniegt savu ekspertīzi arī privātu militāro kompāniju izveidē, kas Ķīnai varētu noderēt.
Tāpat mērķu sasniegšanai Ķīna aktīvi izmanto kiberspiegošanu. Tiek veidotas dažādas it kā likumīgi pamatotas shēmas, lai piekļūtu projektiem visā pasaulē.
Jau ziņots, ka 2020. gada vasarā Ķīna Zemes orbītā palaida savas globālās navigācijas satelītu sistēmas “BeiDou” 35. satelītu, līdz ar to noslēdzies teju divu dekāžu ilgs darbs, lai “BeiDou” kļūtu par globāli pieejamu Globālās pozicionēšanas sistēmu, kura ir Ķīnas alternatīva ASV risinājumam, jo līdz šim tā bija pieejama tikai Āzijas pusē.
Kā vērtē Igaunijas izlūkdienests, Igaunijas integrēšana Ķīnas autonomajā tehnoloģiju ekosistēmā automātiski padarītu Igauniju neaizsargātu un atkarīgu no Ķīnas.
