Ķīnas Aizsardzības ministrs ģenerālis Vejs Fenghuē (Wei Fenghue) devies vizītē uz Eiropu, kur plāno tikties ar četru valstu vadību pārstāvjiem, uzlabojot sadarbību militārajā jomā, ziņo Ķīnas valdības ārvalstu auditorijai domātais oficiālais laikraksts “Global Times”.
Laikraksts norāda, ka pēc Ķīnas ekspertu vērtējuma, “Ķīnai ir augsts potenciāls militārajā sadarbībā ar Eiropas valstīm”, taču “Global Times” arī atgādina, ka Āzijas lielvalsts reaģēs uz citu [valstu] “provokatīviem soļiem”.
Paredzēts, ka ģenerālis V.Fenghuē savas vizītes laikā līdz 31. martam apmeklēs Ungāriju, Serbiju, Grieķiju un Ziemeļmakedoniju. Kā presei pavēstījis Ķīnas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis vecākais pulkvedis Rens Guakjans (Ren Guoqiang), vizītes šajās valstīs notiek pēc attiecīgo valstu aizsardzības ministru uzaicinājuma.
Savu komentāru par gaidāmo vizīti “Global Times” sniedzis arī Ķīnas Starptautisko studiju institūta Eiropas studiju departamenta direktors Cujs Hongjans (Cui Hongjian). Viņaprāt, Ķīnas sadarbībai ar Eiropas valstīm militārajā nozarē “ir augsts potenciāls gan tradicionālās, gan netradicionālās drošības jomās, piemēram, atbruņošanās, kodolieroču neizplatīšanas, progresīvu militāro tehnoloģiju, piemēram, bezpilota lidaparātu un kiberdrošības konsolidācijā.” Eksperts arī pieļāva, ka nākotnē varētu tikt pat rīkotas kopīgas militāras mācības un apmaiņas vizītes.
“Global Times” uzsver, ka teju visas no Ķīnas aizsardzības ministra Eiropas vizītē iekļautajām valstīm ir NATO dalībvalstis. Vienlaikus tiek norādīts, ka alianses valstu vidū nav vienotas attieksmes pret Ķīnu.
Ķīnas oficiālais medijs atgādina, ka nesen dažas no NATO dalībvalstīm, piemēram, Francija, Vācija un Lielbritānija paziņojušas, ka izvietos savus karakuģus Dienvidķīnas jūrā.
Jau vēstīts, ka šobrīd Ķīnas un Rietumvalstu attiecības kļuvušas saspringtas, Ķīnai arvien vairāk nostiprinot savu ietekmi Āzija un Klusā okeāna reģionā.
Vēl nesen ASV bruņoto spēku augstākā ranga virsnieks Āzijas-Klusā okeāna reģionā admirālis Filips Deividsons brīdināja, ka Pekina paātrina centienus aizstāt ASV militāro varu Āzijā. Tas varētu novest pie iebrukuma no komunistiskās partijas pārvaldītās Ķīnas atšķēlušajā Taivānas salā. Kā uzskata admirālis F. Deividsons, Ķīnas spēku iebrukums Taivānā varētu būt gaidāms līdz 2027. gadam.
Tomēr Ķīnas ietekme nepalielinās tikai Āzijā. Uz nepieciešamību koordinēt kopīgu atbildi augošajai Ķīnas ietekmei šonedēļ NATO Aizsardzības ministru sanāksmē mudināja arī ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tiesa, NATO oficiāli Ķīnu nav definējis kā iespējamo apdraudējumu, tomēr norāda, ka Ķīnai aktīvi jāiesaistās kodolieroču kontroles līgumos.
Tikmēr attiecības pasliktinājušās arī Eiropas Savienības Pekinas starpā. Brisele apstiprinājusi Ķīnas amatpersonām par uiguru minoritātes apspiešanu. Uz to Ķīna atbildējusi, savas valsts “melnajā sarakstā” iekļaujot Eiropas Parlamenta deputātus.
Tikmēr Eiropas Savienības un NATO valstu drošības dienesti savos ziņojumos norāda, ka līdztekus Krievijas veiktajām spiegošanas aktivitātēm un hibrīddraudiem, līdzīga spiegošana un dezinformācija pēdējā gada laikā arvien vairāk redzama arī Ķīnas specdienestu izpildījumā.
