Pēc jaunās ASV sankciju paketes ieviešanu pret Krieviju šīs valsts iespējas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos kļūs krietni dārgākas, jo arī citu valstu bankas un investīciju kompānijas Krievijas obligāciju iegādes darījumos sāks iecenot arvien pieaugošus riskus. Tā ASV prezidenta Džo Baidena rīkojumu par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, tostarp nosakot ierobežojumus to obligāciju pirkšanai un pārdošanai, portālam “Sargs.lv” vērtēja korporatīvā finanšu uzņēmuma “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Viņš atzina – aizliegums ASV bāzētajām Finanšu institūcijām tirgoties ar Krievijas obligācijām pēc būtības nozīmē, ka tās vairs nevarēs piedalīties sākotnējās parādzīmju emisijās. Tiesa, otrreizējā tirgū šīs obligācijas aizvien būs iespējams pirkt un pārdot. Tas savukārt nozīmē, ka, lai arī Krievijai aizņemšanās kļūs dārgāka, valsts pieeja ārvalstu valūtai pilnībā netiks apturēta.
Cik lielā mērā aizņemšanās varētu kļūt dārgāka, eksperts neprognozēja, taču uzsvēra, ka ne tikai ASV investori kļūs piesardzīgāki pret Krievijas valsts obligācijām. Iespējamos riskus iecenos arī citu valstu ieguldītāji.
Viņš norādīja, ka ļoti dauzi investori Krievijas obligāciju cenu jau nosaka ievērojami mazākā līmenī. Tas saistīts ar neprognozējamajiem sankciju riskiem. “Tas viennozīmīgi sadārdzina Krievijas aizņemšanos,” piebilda eksperts.
Vienlaikus K. Krastiņš atzina, pat piemērojot jaunāko sankciju paketi, ASV nevēlas pilnīgu Krievijas izolāciju, jo daudz smagāk Krievijas budžetu ietekmētu naftas un gāzes eksporta embargo. Šādi ierobežojumi teju liegtu Krievijai iegūt ārvalstu valūtu. Tiesa, ja Krievijas politika nemainīsies, visticamāk gaidāmas jaunas sankcijas.
Tikmēr aģentūra “Reuters” ziņo, ka pēdējo gadu laikā Krievijas ārējais parāds ir ievērojami samazinājies. Saskaņā ar Krievijas Centrālās bankas apkopotajiem datiem, šā gada pirmajā ceturksnī tas ir zemākajā līmenī kopš 2009. gada.
Ārvalstu parāds jau ilgāku laiku ir uzmanības centrā, jo šādu saistību atmaksa var stimulēt pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas un ietekmēt Krievijas rubļa kursu, kā tas bija 2014. gadā, kad rublis kritās zemākas naftas un jaunu Rietumu sankciju dēļ.
Daļa Krievijas parāda ir denominēta rubļos un tiek klasificēta kā ārējais parāds, ja šādas parādzīmes tur ārzemnieki.
Rublis kļuva par vienu no vājākajām valūtām, jo tas cieta gan no Naftas cenu krituma, gan koronavīrusa uzliesmojuma dēļ.
Kā norāda “Reuters” aptaujātie eksperti, ārvalstu parāda līmeņa pazemināšanās var palīdzēt Krievijai saglabāt investīciju kredītreitingus un pārdzīvot koronavīrusu krīzi.
"Krievijai palīdz tās zemais valsts parāda līmenis, kas ir mazāks par 20% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt ārējo parādu pilnībā sedz zelta un “Forex” rezerves," sacīja “RenCap” galvenā ekonomiste Sofija Donetsa (Sofia Donets).
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka jaunākā ASV sankciju pakete paredz aizliegumu ASV finanšu institūcijām pirkt un pārdot Krievijas Federācijas, Krievijas Centrālās Bankas, Nacionālā bagātības fonda vai Krievijas Finanšu ministrijas rubļu vai nerubļu obligācijas, kuras emitētas pēc 2021. gada 14. jūnija. Šī direktīva paplašina jau ASV noteiktos aizliegumus attiecībā uz darījumiem ar Krievijas valsts parādu, kas ir spēkā kopš 2019. gada augusta.
ASV sankcijas Krievijai piemērotas par iejaukšanos ASV vēlēšanās, īstenotajiem kiberuzbrukumiem, iespējamo iesaisti atlīdzību maksāšanā par ASV un sabiedroto karavīru nogalināšanu Afganistānā, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem pašu mājās.
