Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome trešdien atbalstījusi izstāšanos no Atvērto debesu līguma - starptautiskās vienošanās, kas ļauj veikt novērošanas lidojumus virs militārajiem objektiem. Izstāšanās gan vēl jāatbalsta parlamenta augšpalātai un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Maskava ir likusi saprast, ka ir gatava atcelt izstāšanās procesu un atgriezties Atvērto debesu līgumā, ja ASV pārskatīs lēmumu par izstāšanos no šī līguma.
Pērn maijā ASV toreizējais prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstāsies no Atvērto debesu līguma, apsūdzot Maskavu līguma nosacījumu pārkāpšanā. ASV izstāšanās procesu pabeidza novembrī.
1992. gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002. gadā un ietvēra vairāk nekā 30 dalībvalstis eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Pēc līguma idejas, jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas.
Vienošanās dalībvalstis kopš 2002. gada veikušas vairāk nekā 1500 novērošanas lidojumu. Krievija līdz šim ir noliegusi, ka būtu pārkāpusi šo līgumu.
Maskava apgalvo, ka ierobežojumi, ko tā noteikusi novērošanas lidojumiem, bija saskaņā ar vienošanos, un norādīja, ka ASV ieviesusi vēl stingrākus ierobežojumus šādiem lidojumiem virs Aļaskas.
