Noslēdzoties pirmajam klātienes samitam starp ASV un Krievijas prezidentiem, abi līderi atsevišķās preses konferencēs visnotaļ pozitīvi vērtēja kopējo tikšanās atmosfēru. Lai arī jau pirms samita neviena no pusēm nepauda lielas cerības uz taustāmiem rezultātiem, ir skaidrs, ka joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos jautājumos kā kiberdrošība un cilvēktiesības. Tāpat izpalika atbildes par to, kāda ASV reakcija gaidāma, ja Krievija izvēlēsies pārkāpt šīs robežas.
Ženēvas samits ASV prezidentam Džo Baidenam nozīmēja lielu atbildību. No vienas puses, samita mērķis bija mazināt spriedzi ar Krieviju, lai nākotnē šīs attiecības stabilizētu, bet no otras, Baidenam nācās konfrontēt Putinu tādos jautājumos kā iejaukšanās vēlēšanās, Alekseja Navaļnija indēšana, kiberuzbrukumi ASV kritiskajai infrastruktūrai un ieroču kontrole. Tāpat Baidenam vajadzēja izvairīties no tā, ka Putins varētu izskatīties pēc viņam līdzvērtīga valstsvīra, tādējādi uzlabojot Putina globālo pozīciju, raksta Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks Džeimss Lamonds.
Lai arī samits iesākās uz Kremlim labvēlīgas nots, pozicionējot samita faktu kā uzvaru Krievijas mediju kanālos un Putinam saņemot dāvanu no Baidena līdz ar apgalvojumu, ka ASV un Krievija “ir divas lielvalstis”, līdz ar preses konferences sākumu Putins izskatījās neomulīgs un aizkaitināti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Viņa pārstāvis Dmitrijs Peskovs pat mēģināja ierobežot preses konferenci, pirms Putins šķita nomierināmies. Jānorāda, ka abu preses konferences pēc Baltā nama iniciatīvas notika atsevišķi. Vladimirs Putins uz žurnālistu jautājumiem atbildēja vairāk nekā stundu, visas konferences laikā ne uz vienu jautājumu neatbildot pēc būtības.
Savukārt ASV prezidents Džo Baidens norādīja, ka sanāksmei bijis labs, pozitīvs tonis, tomēr spriedze bija acīmredzama.
ASV prezidents bija optimistisks, ka Putins nemēģinās saasināt spriedzi starp abām valstīm. “Pēdējais, ko viņš vēlas, ir aukstais karš,” sacīja Baidens, norādot, ka Putins ir labi informēts par ievērojamajām ASV kiberspējām. Tāpat Baidens sacīja, ka ar Putinu apspriedis iespējamu maiņu ar ieslodzītajiem, kas par dažādiem noziegumiem aizturēti abās valstīs. ASV cer Pola Vīlena un Trevora Rīda atbrīvošanu, savukārt Maskava iepriekš paudusi, ka vēlētos mājās atgriežamies redzēt narkotiku kontrabandistu Konstantīnu Jarošenko un ieroču tirgoni, pazīstamu arī kā “nāves tirgoni” Viktoru Boutu.
Ukraina
Lai arī Džo Baidens atkārtoja, ka pauž nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, Putins skaidri norādīja, ka neatzīst Ukrainu kā neatkarīgu valsti, nedz arī tās centienus kļūt par NATO dalībvalsti.
Maskava var droši spert tālākus soļus Ukrainas virzienā, ja Kremlis uzskata, ka Baidens tikai izsaka mutiskus brīdinājumus, bet negrasās reaģēt, vēsta domnīca “Warsaw Institute”.
Ieroču kontrole
Abas puses vienojās sākt dialogu par ieroču kontroli, kā arī paziņoja, ka atgriezīs vēstniekus viens otra galvaspilsētās pēc tam, kad vēstnieki martā tika atsaukti uz konsultācijām, ASV apsūdzot Krieviju par iejaukšanos 2020. gada prezidenta vēlēšanās.
Putins vairākkārt centās uzsvērt, ka Krievija ir kodolvalsts un ka, lai arī Krievijas ekonomika ir mazāka nekā ASV, tai joprojām ir nozīme, tādēļ Baidens ieradies uz sarunu ar viņu. “Netika izpausts jebkāds naidīgums,” tā preses konferencē pēc samita sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. “Tieši pretēji, mūsu tikšanās notika konstruktīvā garā.”
“Sarkanās līnijas”
“Mēs reaģēsim, ja Krievija nedarīs to, ko vēlamies kiberdrošības, cilvēktiesību un citos jautājumos,” tā pēc preses konferences sacīja Dž. Baidens. Tomēr nav skaidrs, kāda tieši ASV reakcija gaidāma, piemēram, jaunu kiberuzbrukumu gadījumā.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka Vladimirs Putins savā šī gada uzrunā par stāvokli valstī brīdinājis Krievijas konkurentus nešķērsot “sarkano līniju”.
"Es ceru, ka neviens neiedomāsies šķērsot sarkano līniju attiecībā uz Krieviju," sacīja Putins, piebilstot, ka Krievija pati katrā konkrētajā gadījumā izlems, kur šī līnija atrodas.
Savukārt Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs 17. jūnijā paziņoja, ka Krieviju satrauc sarunas, ka Ukrainai kādudien varētu piešķirt rīcības plānu dalībai aliansē, kas ir pirmais solis ceļā uz dalībvalsts statusa iegūšanu. Tāpat Peskovs sacīja, ka Maskava cieši seko Ukrainas centieniem pievienoties aliansei.
Kiberdrošība
Džo Baidens preses konferencē minēja, ka viņš Putinam norādījis, ka kritiskajai infrastruktūrai jābūt neaizskaramai pret kiberuzbrukumiem, kā piemēru minot ūdensapgādes un energoapgādes infrastruktūras, šādi iezīmējot sarkanās līnijas no ASV puses. Baidens piebilda, ka, ja Krievija šīs normas pārkāps, ASV nevilcināsies ar reakciju, kā arī uzsvēra, ka ASV ir “ievērojamas kiberspējas” un ka Putins par to ir informēts.
Putins arvien noliedza, ka Krievija būtu spēlējusi kādu lomu pēdējā laikā pret ASV vērstajos kiberuzbrukumos, apgalvojot, ka tieši ASV ir lielākais likumpārkāpējs. Viņš arī netieši norādīja uz Baidena piedāvājumu definēt, kādas kritiskās infrastruktūras vienības pasludināmas par neaizskaramām pret turpmākiem kiberuzbrukumiem.
Papildus, viņš noliedza, ka Krievijai ir bijusi destabilizējoša loma kibertelpā un minēja, ka stingri iestājas par cilvēktiesībām Krievijā, kā arī uzsvēra, ka ASV cenšas graut Krieviju no iekšienes, atbalstot opozīcijas grupas, jo uzskata Krieviju par pretinieci. Tai pat laikā Putins sacīja, ka Baidens ir pieredzējis valstsvīrs un abi “runā vienā valodā”.
