Vairāk nekā 70 gadus Ķīna un Taivāna ir izvairījušās no bruņota konflikta. Jūras šaurums, kas atdala Ķīnu un Taivānu, ir kļuvis par ierastu krīžu un spriedzes objektu, bet Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpiņs apņēmies Taivānu atkal apvienot ar kontinentālo Ķīnu – “Sargs.lv” analizē, cik iespējams ir šāds scenārijs?
Abas valstis ir bijušas nodalītas kopš 1949. gada, kad ar komunistu uzvaru beidzās Ķīnas pilsoņu karš un nacionālisti atkāpās uz Taivānu. Pēdējo pusotru gadu desmitu pārrobežu attiecības ir bijušas samērā stabilas, tomēr Ķīnas militāro aktivitāšu pieaugums Taivānā pēdējo mēnešu laikā ir izraisījis bažas par iespējamu Ķīnas agresiju reģionā.
Jāņem vērā, ka Ķīnas vadība Taivānu uzskata par atdalītu provinci, kas kādudien atkal kļūs par valsts daļu, tomēr daudzi Taivānas iedzīvotāji tam nepiekrīt, uzskatot, faktiski dzīvo atsevišķā un neatkarīgā valstī, neņemot vērā to, vai neatkarība jebkad tiks oficiāli pasludināta.
Astoņdesmitajos gados Ķīna izvirzīja formulu, kas pazīstama kā “viena valsts, divas sistēmas”, saskaņā ar kuru Taivānai tiktu piešķirta ievērojama autonomija, ja tā akceptētu apvienošanos ar Ķīnu. Šī sistēma tika ieviesta Honkongā, lai to izmantotu kā reklāmu Taivānas iedzīvotāju pārvilināšanai atpakaļ uz Ķīnu. Taivāna noraidīja šo piedāvājumu, taču 1991. gadā pasludināja, ka karš ar Ķīnas Tautas Republiku kontinentālajā daļā ir beidzies.
Nesenajās Ķīnas Komunistiskās partijas simtgades uzrunā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzsvēra režīma apņēmību stāties pretī jebkuram ienaidniekam, kā arī stiprināt kontroli pār partiju, brīdinot tās politiskos pretiniekus, ka pasaule no tiem tiks attīrīta kā no vīrusiem.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins visnotaļ agresīvā runā paziņojis, ka ikviens, kas mēģinās iebiedēt Ķīnu, saskaries ar “lauztām galvām un asinsizliešanu”, izaicinoši slavējot valsts ekonomisko un militāro augšupeju.
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas gaisa spēki un flote 2020. gadā 380 reizes pārkāpa Taivānas gaisa telpu. Šī gada aprīlī Ķīna izvietoja 25 iznicinātāju trieciengrupu, lai izdarītu spiedienu uz Taivānu no dienvidiem, tās kuģi ir apbraukuši Taivānu ar lidmašīnu bāzes kuģiem un atbalstījuši sauszemes spēkus un jūras kājiniekus vingrinājumos, kas imitē iebrukumu Taivānā.
Sji uzstāj, ka mērķis ir mierīga atkalapvienošanās, tomēr jebkura šāda apvienošanās notiktu pēc Pekinas noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai Taivāna kapitulē, vai tiek pakļauta ar varu. Konflikta gadījumā Sji zina, ka pārkāps ASV sarkano līniju attiecībā uz Taivānu, lai arī tā brīžiem ir neskaidra un izplūdusi. Amerikas iejaukšanās varētu nozīmēt arī Japānas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Vjetnamas, Filipīnu un NATO iesaisti. Neskatoties uz to, Ķīnas prezidents saprot, ka reģionāls un globāls konflikts ir iespējams, ja Ķīna uzbrūk Taivānai.
Tai pat laikā ASV pastiprina komunikāciju un sadarbību ar Taivānu, apliecinot pastāvīgu atbalstu. Pagājušā gada septembrī Vašingtona uz salu nosūtīja augstākā ranga valsts departamenta amatpersonu pēdējo gadu desmitu laikā. Pekina asi kritizēja šo tikšanos, brīdinot ASV “nesūtīt nepareizos signālus Taivānas neatkarības jautājumā”, lai izvairītos no nopietna kaitējuma Ķīnas un ASV attiecībām. Tāpat vizītes laikā Ķīna veica kaujas šaušanas mācības jūras šaurumā, kas atdala Taivānu no Ķīnas sauszemes.
Šogad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir paziņojusi, ka tās apņēmība palīdzēt Taivānai ir “akmenī kalta”. Jau pirmajās Baidena prezidentūras dienās Taivāna ziņoja, ka tās gaisa telpu pārkāpis ievērojams skaits Ķīnas militāro lidmašīnu. Atbildot uz to, Pentagona Indijas-Klusā okeāna pavēlniecības vadītājs admirālis Džons Akvilino brīdināja, ka Ķīnas iebrukums Taivānā ir “daudz reālāks, nekā lielākā daļa domā”.
Ķīnas līderi turpinās lūgt mierīgu apvienošanos līdz pat dienai, kad sāksies karš. Ir palielinājies saspīlējums attiecībās ar ASV, Ķīna ir palielinājusi militāro operāciju apjomus Taivānas apkārtnē. Skaidrs, ka Sji vairs nemēģina par katru cenu izvairīties no eskalācijas tagad, kad viņa armija ir spējīga mest izaicinājumu ASV militārajai klātbūtnei reģionā. Ja 1996. gadā pietika ar divu lidmašīnu bāzes kuģu un kaujas grupu nosūtīšanu uz jūras šaurumu starp abām valstīm, lai Pekina atkāptos, tagad Ķīna ir pavadījusi 25 gadus modernizējot savu armiju, lai nākamreiz tā vairs nenotiktu.
Atsevišķi viedokļu līderi Pekinā apgalvo, ka ir pienācis laiks izmantot šīs jaunās militārās spējas pret Taivānu. Šādi aicinājumi pēdējā laikā kļuvušas skaļāki. Vairākas atvaļinātas militārpersonas publiski apgalvojušas, ka, jo ilgāk Ķīna gaida, jo grūtāk būs pārņemt kontroli pār Taivānu. Raksti valsts kontrolētajos medijos mudinājuši Ķīnu rīkoties ātri. Un, ja pastāv ticamības faktors sabiedriskās domas aptaujām, ķīnieši ir vienisprātis, ka ir pienācis laiks atrisināt Taivānas jautājumu. Saskaņā ar valsts pārvaldītā “Global Times” aptauju 70% kontinentālo iedzīvotāju stingri atbalsta spēka izmantošanu Taivānas apvienošanai ar kontinentālo Ķīnu.
Tomēr eksperti nav vienisprātis par Ķīnas iebrukuma iespējamību un laiku, domām daloties par to, vai tas iespējams nākamās desmitgades laikā, vai vēlāk. Daži uzskata, ka 2049. gads ir kritisks, jo Sji Dzjiņpins uzsvēris, ka apvienošanās ar Taivānu ir būtiska, lai sasniegtu to, ko viņš dēvē par “Ķīnas sapni”, kurā lielvaras statuss tiek atjaunots līdz 2049. gadam.
Neatkarīgi no tā Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija ir sagatavojusi scenāriju par Taivānas pārņemšanu kā vienu no galvenajām prioritātēm. Taivāna ir bijis galvenais Ķīnas militārās modernizācijas katalizators, 2019. gada aizsardzības pārskatā paziņojot, ka Ķīna “apņēmīgi uzvarēs visus, kas mēģina atdalīt Taivānu no Ķīnas”.
Taivānai, visticamāk, nav iespēju aizsargāties pret Ķīnas uzbrukumu bez ārēja atbalsta, uzskata analītiķi. Ķīnas aizsardzības izdevumi ir vismaz piecpadsmit reizes lielāki nekā Taivānai. ASV ir mudinājušas Taivānu palielināt savus aizsardzības izdevumus un regulāri kuģo pa Taivānas šaurumu, demonstrējot savu militāro klātbūtni reģionā. Ķīnas militārās spējas turpina pieaugt, un brīdī, kad tās sasniegs nepieciešamo līmeni, lai atrisinātu Taivānas problēmu, Sji Dzjiņpinam nebūs iemesla nerīkoties. Tāpat pastāv bažas, ka, ja Ķīna izvēlētos uzbrukt Taivānai, ASV varētu pat nepaspēt reaģēt. Nesen izspēlēti kara situācijas scenāriji, ko rīkojis Pentagons un “RAND Corporation” parādījuši, ka šāda militāra sadursme starp Ķīnu un ASV par Taivānu novestu pie ASV sakāves, Ķīnai veiksmīgi okupējot Taivānu vien dienās vai nedēļās,“Foreign Affairs” raksta Stenfordas universitātes “Freeman Spogli” starptautisko pētījumu centra pētniece Oriana Mastro.
Galu galā nav iespējams ātri un viegli novērst pieaugošo spriedzi Taivānas šaurumā. Vienīgais veids, kā ASV var nodrošināt Taivānas drošību, ir padarīt Pekinai iebrukumu neiespējamu vai pārliecināt Ķīnas līderus, ka, izmantojot spēku, viņi cietīs sakāvi. Tomēr pēdējos 25 gadus Pekina ir strādājusi, lai abus šos scenārijus novērstu, un ASV tikai tagad aptver šo jauno realitāti.
