Plānots, ka 23. augustā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiks Starptautiskās Krimas platformas atklāšanas samits, kurā savu dalību apstiprinājuši arī daudzu atbalstītājvalstu vadītāji, tai skaitā arī Latvijas un ASV prezidenti, informē Ukrainas vēstniecība Latvijā. Krimas platforma ir starptautiska iniciatīva, kas fokusēsies uz Krimas deokupācijas veicināšanu.
2020. gada 20. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par jauna konsultatīvā un koordinācijas formāta – Krimas platformas – atklāšanu, kuras mērķis ir veicināt Krimas deokupāciju.
“Sargs.lv” jau rakstīja – lai veicinātu Krimas deokupācijas procesu, kas ļautu koordinēt, formalizēt un sistematizēt Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu, Ukrainas valdība un nevalstiskais sektors izveidojis jaunu formātu – Starptautisko Krimas platformu. Plānots, ka tās atklāšana un Hartas pieņemšana notiks 2021. gada 23. augustā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.
Pasākumā savu dalību apstiprinājuši Latvijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas, Turcijas, Apvienotās Karalistes, ASV un vēl citu valstu vadītāji.
Jaunā Krimas platforma fokusējas uz piecām prioritārajām jomām – neatzīšanas politiku, drošību un pārvietošanās brīvību, pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu, cilvēktiesību aizstāvēšanu, kā arī negatīvās ietekmes uz ekonomiku un vidi novēršanu.
Kā reiz intervijā “Sargs.lv” norādīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko – uz Krieviju ir jāturpina izdarīt starptautiskais spiediens, tai skaitā sankciju veidā, liekot tai saprast, ka Krimas pussalas pagaidu okupācija ir nelikumīga, un ne Ukraina, ne Eiropas Savienības un citas sabiedrotās valstis to nekad neatzīs.
Kopš Krievijas sāktās militārās agresijas pret Ukrainu un iebrukuma Krimā ir pagājuši septiņi gadi. Ukrainas vēstniecība Latvijā apstiprina, ka pēc Krimas okupācijas situācija pussalā ir tikai pasliktinājusies visās jomās, sākot ar iedzīvotāju demogrāfiskās struktūras pasliktināšanos un iedzīvotāju militarizāciju, līdz pat Krievijas bezatbildīgai vides politikai, kas dažbrīd draud pat ar ekoloģisku katastrofu. Tāpat Krimā notiek regulāras politiskās vajāšanas un tiek izvērsta sistēmiska etniskā un reliģiskā diskriminācija un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu izraidīšana no Krimas.
2014. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijā A/RES/68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte” tika izklāstīta pirmā starptautiskās sabiedrības reakcija, pilnībā atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti un suverēniskumu.
Deputātu grupas ietvaros tiks nodrošināta iespēja efektīvāk sniegt savu redzējumu un ekspertīzi, Krimas platformai kalpojot kā starptautisko centienu, parlamentu un ekspertu iesaistes konsolidācijas vietai.
Tāpat kā Starptautiskās Krimas platforma, arī deputātu grupas darbs fokusēsies uz Krimas okupācijas neatzīšanas politiku, drošību un pārvietošanās brīvību, pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu, cilvēktiesību aizstāvēšanu, kā arī negatīvās ietekmes uz ekonomiku un vidi novēršanu.
Deputātu grupā darbojas deputāti no Saeimas prezidija, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas.
Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, “Ukrainai ir ārkārtīgi svarīgs starptautisks atbalsts, un Latvijas parlamentārieši aktīvi atbalsta Krimas platformu. Mums kopīgiem spēkiem jādara viss iespējamais, lai Krimas jautājums nepazustu no starptautiskās dienaskārtības”.
