Paziņojot par fiziskas barjeras būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju, Lietuva sāka mudināt Eiropas Savienību palīdzēt ar šīs būves finansēšanu. Taču šāds pieprasījums iezīmējis ieilgušās domstarpības migrācijas jautājumā pašā alianses iekšienē, tikmēr pati Lietuva nav bijusi pienācīgi sagatavojusies tāda mēroga migrācijas krīzei, tā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” norāda eksperti.
Reaģējot uz Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, kurā tiek izmantoti migranti, Lietuvas valdība nolēmusi gar robežu ar Baltkrieviju uzbūvēt 502 kilometrus garu barjeru, kuras izmaksas lēšamas aptuveni 152 miljonus eiro apmērā.
Lai to varētu īstenot, Lietuva lūgusi finansējumu arī Eiropas Savienībai, kā tas ticis norādīts arī oktobra sākumā Eiropas Komisijai nosūtītajā vēstulē. Lietuvas rosināto aicinājumu parakstījušas arī pārējās Baltijas valstis, Višegradas grupas valstis (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija), kā arī Bulgārija, Austrija, Dānija, Kipra un Grieķija.
"ES principiālā nostāja jau sen ir bijusi bez iekšējām vai ārējām fiziskām robežām," tā portālam “LRT.lt” sacīja Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) pētniece Lina Vosiļuite (Lina Vosyliūtė).
Šengenas Robežu kodekss un ES likumdošana nosaka, ka robežām ir jāpalīdz kontrolēt un zināt cilvēkus, kas ieceļo valstī, taču tām nevajadzētu apturēt migrantu un bēgļu pārvietošanos, viņa piebilda.
"Taču Lietuvas gadījumā mēs redzam, ka barjeras tiek konstruētas, lai apzināti ierobežotu patvēruma meklētāju un citu migrantu ieceļošanu. Daļēji tas tiek darīts, piesaucot hibrīdkara apzīmējumu, kas savā ziņā attaisno šīs darbības, lai arī tās ir pretrunā ar ES tiesību aktiem,” sacīja pētniece.
Pēc bēgļu krīzes Višegradas valstis ar Ungāriju priekšgalā bija galvenais ES šķelšanās elements, mēģinot novērst pārvietošanas mehānisma ieviešanu.
“Tātad Lietuva nesāka šo ES šķelšanās procesu. [..] 2015. gadā šķita, ka Lietuva ir otrā pusē, taču tagad tā pievienojas Višegradas valstu pretmigrācijas blokam un stiprina to,” uzskata pētniece.
“Dānija jau ļoti ilgu laiku ir atbrīvota no ES patvēruma likuma. [...] Un Austrijā ir pārvēlēta labējā valdība, kas ilgu laiku ir piekopusi pretmigrācijas politiku,” sacīja Eiropas politikas pētījumu centra pētniece. Šīs valstis “cilvēktiesību principus un humanitārās tiesības uztver kā traucējumus, kas kavē efektīvu robežkontroli”, savukārt Lietuva “ir pieņēmusi un pastiprinājusi šo praksi”.
Tikmēr Lietuvas politiķi uzsver, ka fiziska barjeržoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju atbilst “šodienas vajadzībām”.
Lietuvas pieprasījums finansēt fiziskas barjeras būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju arī izraisījis nesaskaņas starp galvenajām ES institūcijām.
Atbildot uz šo priekšlikumu, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka ES nefinansēs "dzeloņstieples un sienas". Savukārt Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, novembra sākumā viesojoties Polijā, norādīja, ka ES varētu finansēt barjeras uz bloka ārējām robežām un ka tas būtu “juridiski iespējams”.
Kā norādīja ES Ārlietu padomes (ECFR) vecākā politikas eksperte Susi Denisone, domstarpības starp Eiropas Komisiju un Eiropadomi atspoguļo šo iestāžu atšķirīgās lomas.
Līdz ar to Šarls Mišels, sakot, ka tiks izskatīti visi risinājumi, cenšas kliedēt strīdus starp dalībvalstīm. Tikmēr Urzula fon der Leiena uzskata, ka tas nav labs ceļš, jo nevar uzcelt sienu gar visām ES sauszemes robežām.
Pēc Ārlietu padomes ekspertes teiktā, Lietuva necenšas sašķelt ES, taču tās rīcība liecina, ka valsts “krīt panikā”.
Eksperte atgādina – Lukašenko režīma īstenotais uzbrukums, izmantojot migrantus kā ieročus, ir uzbrukums visai Eiropai, nevis uzbrukums atsevišķām Baltkrievijas pierobežā esošām valstīm. Tas, ka Lietuva lūdz Briseles atbalstu, ir pareizi, taču lūgt finansēt robežas žogu – nepareizi.
Turklāt, viņasprāt, valstis ar labi funkcionējošām patvēruma pieteikumu procedūrām un integrācijas politiku neizjūt nepieciešamību runāt par migrantu apturēšanu ar fizisku barjeru palīdzību.
Arī CEPS pētniece piekrīt, ka Lietuva ķērās pie fiziskas barjeras ierīkošanas, jo nebija sagatavojusi pietiekami labi funkcionējošu mehānismu migrantu uzņemšanai un patvēruma pieteikumu izskatīšanai.
Eksperte ir kritiska, sakot, ka tā vietā Lietuva spēlējas ar retoriku, ka ir nesagatavota, bet vai iepriekš ir bijusi vēlme un politiskā griba gatavoties – tas esot cits jautājums.
