Lietuvas aizsardzības ministrs: V. Putins iestājas par staļinisku ārpolitiku

Ārvalstīs
Sargs.lv/LRT.lt
Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins vēro apvienotā Melnās jūras flotes un Ziemeļu flotes mācības
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Lai arī Rietumi ir apsūdzējuši Krieviju par bruņoto spēku palielināšanu pie robežas ar Ukrainu, gatavojoties iebrukumam valstī, nav skaidrs, vai Krievijas iebrukums Ukrainā patiešām ir gaidāms. Neskatoties uz to, Eiropas Savienībai (ES) un NATO šobrīd ir jāparāda skaidrs atbalsts Ukrainai, intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” pauda Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas).

Lietuvas aizsardzības ministrs atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins šādi cenšas saasināt situāciju, taču bruņoto spēku savilkšanas vairāk izskatās pēc biedēšanas taktikas.

Saskaņā ar A. Anušauska teikto, Krievijas uzsāktā eskalācija varētu arī neizraisīt militāru konfliktu, jo tās galvenais mērķis drīzāk ir iebiedēt Eiropu un ASV.

"Tas nenozīmē, ka nav reālu draudu. Protams, tas viss ir atkarīgs no V. Putina politiskā lēmuma, piemēram, uzsākt kādu militāru darbību ar mērķi vēl vairāk iebiedēt Rietumvalstis,” sacīja A. Anušausks.

Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs šonedēļ arī dosies uz Ukrainu, lai pārrunātu Lietuvas “apmācību operāciju un valsts iesaisti atbalsta sniegšanā Ukrainai”.

Image
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks/Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
"Mums jāsaprot – gan NATO, gan ES ir valstis, kuras uzskata, ka mūsu atbalsts Ukrainai vēl vairāk provocēs V. Putinu. Tomēr esmu pārliecināts, ka šajā ziņā Rietumu valstis nedrīkst atkāpties. Tām ir jāatbalsta Ukraina gan politiski, gan militāri,” uzsvēra amatpersona.

Pēc viņa domām, Krievijas bruņoto spēku paplašināšanās Ukrainas tuvumā liecina par tās senajiem aizvainojumiem saistībā ar karu Austrumukrainā.

“Krievija nav atguvusi savas politiskās pozīcijas. Tā cerēja, ka Rietumi akceptēs Ukrainas daļas okupāciju un tā atgriezīsies lielvalsts statusā, taču tā nenotika,” teica A. Anušausks.

"Uzskatu, ka V. Putins vēlas atgūt šīs politiskās pozīcijas, vēlreiz izdarot spiedienu uz Ukrainu, lai tā raudzītos uz Austrumiem, nevis Rietumiem," viņš piebilda.

Krievijas līderis sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu lūdza garantijas, ka NATO nepaplašināsies Austrumu virzienā, aliansē iekļaujot Ukrainu un citas valstis, kuras Krievija uzskata par tās ietekmes zonu.

Pēc Lietuvas aizsardzības ministra sacītā – šādi lūgumi liecina par Krievijas prezidenta vecmodīgajiem uzskatiem par ārpolitiku.

"V. Putins ir spēcīgs staļiniskās ārpolitikas aizstāvis. Pasaules vai vismaz Eiropas sadalīšana pa noteiktām sarkanajām līnijām, neņemot vērā valstu nacionālās intereses, viņu vajadzības, cerības, vēlmes... Šie centieni pašam zīmēt savu pasaules karti ir novecojuši," viņš teica.

A. Anušausks uzskata – V. Putina cerības saistībā ar bruņoto spēku palielināšanu Ukrainas tuvumā nekļūs par realitāti, jo "pasaule ir mainījusies". Taču situācija var saasināties vēl vairāk, līdz ar Krievijas līdera neapmierinātību, ja viņa prasības netiks izpildītas.

Dalies ar šo ziņu