Vakardien notikušajā ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina videokonferences laikā ASV puse Krievijas augstākajai politiskajai vadībai nodeva ļoti skaidru un stingru vēstījumu par sekām, kādas būs Krievijai, ja tā izlems par labu iebrukumam Ukrainā, tā portālam “Sargs.lv” norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
“Mēs esam pārliecināti, ka vakardienas sarunā V. Putins sadzirdēja visai skaidru un stingru signālu attiecībā par Krievijas uzsākto eskalāciju ne tikai pie Ukrainas robežām, bet visā reģionā,” pauda D. Kuleba.
Viņš atzina, ka ASV jau vairākkārt oficiālo Maskavu skaidri brīdinājušas, ka jebkuras pret Ukrainu vērstās militārās avantūras, Krievijai izmaksās ārkārtīgi augstu cenu. “Mēs esam pārliecināti, ka šī saruna tam nebija izņēmums,” piebilda Ukrainas ārlietu ministrs.
D. Kuleba atzina, ka abu valstu prezidentu saruna pati par sevi jau kalpo kā atturēšanas un situācijas deeskalācijas līdzeklis.
“Mēs augsti novērtējam šobrīd tik svarīgo ASV iesaisti diplomātiskajos centienos, kuru mērķis ir vest Krieviju atpakaļ pie miera sarunu galda,” sacīja Ukrainas ārlietu ministrs.
Viņš norādīja, ka Ukraina un ASV turpina būt stratēģiskie partneri, kuru vidū valda augsts savstarpējās uzticības līmenis. Pirms ASV un Krievijas prezidentu tikšanās, ASV informēja Ukrainu par gaidāmās sarunas detaļām un galvenajiem pārspriežamajiem jautājumiem.
“Šobrīd mēs strādājam, lai sagatavotu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunu ar Dž. Baidenu, kurā abu valstu līderi apspriedīs jautājumus par tālāko Ukrainas, ASV un Eiropas partneru rīcības koordināciju, atturot Krieviju no iespējama uzbrukuma, kā arī atdzīvinot miera sarunas Normandijas formātā. Ukraina ir stingri apņēmusies meklēt diplomātisku un politisku risinājumu Krievijas-Ukrainas konfliktam,” atzina D.Kuleba.
Vienlaikus Ukrainas ārlietu ministrs atzina – šobrīd no Krievijas puses vērojams pilnīgs konstruktīvas rīcības trūkums. Kā norādīja D. Kuleba, Ukrainas mērķis ir ieviest efektīvu un visaptverošu Krievijas atturēšanas pasākumu paketi, kas mierīgiem līdzekļiem ļautu samazināt Krievijas apetīti pēc militāras konflikta eskalācijas.
“Šobrīd mēs kopā ar saviem partneriem abpus Atlantijas okeāna turpinām strādāt, lai sasniegtu šo mērķi,” piebilda D. Kuleba.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pēdējo mēnešu laikā Krievija gar Ukrainas robežu pulcē ievērojamu karaspēka apmēru. Kā secinājuši ASV un Ukrainas izlūkdienesti – Krievija uzsākusi gatavošanos iespējamam plaša mēroga militāram iebrukumam Ukrainā. Pēdējo mēnešu laikā ASV aktivizējusi diplomātiskos centienus, lai, sadarbojoties ar Eiropas sabiedrotajiem atturētu Krieviju no iespējama iebrukuma.
Pēdējo dienu laikā gan Eiropas Komisija, gan Baltais nams gan NATO, brīdinājis Kremli, ka gadījumā, ja Krievija iebruks Ukrainā, pret to tiks ieviestas ārkārtīgi smagas sankcijas.
Krievija 2014. gadā pēc prokrieviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas sagrāba Ukrainai piederošo Krimas pussalu un aizsāka karu Austrumukrainā.
