Šodien Briselē notiekošajās NATO-Krievijas sarunās Krievija 30 NATO sabiedrotajiem izvirzīja savas prasības attiecībā uz drošības garantijām Eiropā, taču uzsvēra, ka tas neesot ultimāts.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pieņēma Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Gruško sabiedroto galvenajā mītnē Briselē, lai mēģinātu mazināt lielo spriedzi starp Austrumiem un Rietumiem kopš Aukstā kara laikiem saistībā ar Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie robežas ar Ukrainu. Maskava ir noraidījusi ASV paustās bažas, ka tā, iespējams, plāno iebrukt kaimiņvalstī, un Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka otrdien pie Ukrainas robežas notikušās militārās mācības nav saistītas ar NATO sarunām.
Tomēr viņš sacīja, ka Eiropas drošība ir kritiskā punktā un Rietumiem ir jāreaģē uz Krievijas bažām par NATO darbību bijušajās komunistiskajās valstīs, ko tā uzskata par savu “pagalmu”. NATO sabiedrotie apgalvo, ka sarunas, kas ir alianses augstākā līmeņa mēģinājums potenciālo konfliktu par Ukrainu pārvērst politiskā procesā, notiek Krievijas agresijas dēļ, nevis otrādi.
NATO diplomāti apgalvo, ka Rietumu alianse uzskatītu par panākumu, ja Krievija piekristu turpināt sarunas. Sabiedrotie ir gatavi risināt sarunas ar Maskavu par atklātības palielināšanu gan attiecībā uz militārajiem vingrinājumiem un izvairīšanos no nejaušām sadursmēm, kas varētu izraisīt konfliktu, gan arī par bruņojuma kontroli attiecībā uz raķetēm Eiropā.
Taču NATO sabiedrotie apgalvo, ka daudzas no Krievijas prasībām, kas decembrī izklāstītas divos līgumu projektos, ir nepieņemamas, tostarp aicinājumi samazināt alianses aktivitātes līdz 90. gadu līmenim un solījumi neuzņemt jaunas dalībvalstis.
Kremlis uzskata, ka ASV vadītās alianses atturēšanas līdzekļi un militārā modernizācija ir drauds NATO paplašināšanai uz austrumiem, ieejot tās vecajā padomju ietekmes sfērā. Krievija ir paudusi negatīvu viedokli par izredzēm turpināt sarunas ar ASV.
Tikmēr bijušais Krievijas vēstnieks NATO A. Gruško ir paziņojis, ka Krievija vēlas izvairīties no konfrontācijas. Viņa tiešais kolēģis ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš Ženēvā rīkoja sarunas ar ASV, bet uz Briseli nebija devies, teicis, ka Ukrainai nedrīkst ļaut pievienoties NATO.
NATO nav plānā tuvākajā laikā uzņemt Ukrainu, taču tā apgalvo, ka Krievija nevar diktēt savas attiecības ar citām suverēnām valstīm. Sarunas turpināsies šonedēļ Vīnē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) līmenī - plašākā struktūrā, kurā ir pārstāvēta Krievija, ASV un Eiropa.
