Spītējot vēlmei novērst karu, šobrīd pastāv nelielas domstarpības starp dažām lielajām Eiropas valstīm un ASV par to, cik stingras noteikt jaunās sankcijas Krievijai, ja tā iebruks Ukrainā. Domstarpību pamatā ir jautājums par ekonomiskajām sekām, ar kādām nāksies sastapties pašai Eiropai, vēsta ASV izdevums “Stars and Stripes”.
Rietumu sabiedrotie ir vienoti savā vēlmē novērst karu, tāpēc šonedēļ notiek svarīgas sarunas, kuru mērķis ir mazināt saspīlējumu ar Krieviju, brīdinot, ka tai draud milzīgi sodi par jebkādu iebrukumu. Apspriestie pasākumi ietver eksporta kontroli, ierobežotu Krievijas piekļuvi tehnoloģijām un pat tās izslēgšanu no globālās finanšu maksājumu sistēmas.
Taču, lai gan lielākās Eiropas Savienības rietumeiropas dalībvalstis principā joprojām ir apņēmušās īstenot nozīmīgu atbildes reakciju, dažas no tām ir paudušas bažas ASV par iespējamiem zaudējumiem to ekonomikai.
Arī Eiropas valstis uztraucas, ka Krievija, iespējams, varētu veikt pretpasākumus, iespējams, pat pārtraucot būtiskas gāzes piegādes kontinentam, kas jau cīnās ar rekordlielu enerģijas cenu pieaugumu. Arī par lielāko daļu ES mēroga atbildes pasākumu būtu vienprātīgi jāvienojas visām 27 dalībvalstīm - grupai, kurai ir atšķirīgi viedokļi par Krieviju kopumā.
ASV ir apspriedusies ar Eiropas valstīm, tostarp ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas tā saukto Kvintas grupu, kurā ietilpst Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Itālija. Tās ir rīkojušas sarunas arī ar Austrumeiropas valstīm.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris, kas 2020. gada sākumā veidoja aptuveni 37 % no valsts kopējā tirdzniecības apjoma ar pasauli. No Krievijas arī nāk aptuveni 25 % no bloka naftas importa.
Valstis ir apspriedušas dažādas iespējas, tostarp izslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas Swift, ierobežot Krievijas banku iespējas konvertēt valūtu un noteikt eksporta kontroli progresīvām tehnoloģijām, ko izmanto aviācijā, pusvadītājiem un citām sastāvdaļām, kā arī datoriem un citām patēriņa precēm. Šādas sankcijas varētu stāties spēkā, ja Krievija realizētu tās ekstrēmāko scenāriju, proti, plašu iebrukumu Ukrainā.
Ierobežojumi varētu skart visu, sākot ar lidmašīnu avioniku un darbgaldiem un beidzot ar viedtālruņiem, spēļu konsolēm, planšetdatoriem un televizoriem.
Viena no bijušajām amatpersonām, kas ir saistīta ar pašreizējo ASV administrāciju, sacīja, ka bažas rada tas, cik lielā mērā Vācija, kas tikko pabeidza gāzes cauruļvada Nord Stream 2 būvniecību no Krievijas, būs ar to vienisprātis. Nesen pēc 16 gadiem no Vācijas kancleres amata aizgājusi Angela Merkele, kas arī ir atstājusi plaisu attiecībā uz Eiropas līderi, kurš varētu gan virzīt ES uz vienošanos, gan tieši sadarboties ar Putinu, teica šī persona.
Putins ir paziņojis, ka pašlaik neplāno iebrukt Ukrainā, bet arī pieprasa, lai NATO viņam sniegtu drošības garantijas.
ASV amatpersonas cer, ka izdosies panākt kopēju nostāju tādos jautājumos kā bruņojuma kontrole un ciešāka komunikācija starp valstu militārajām struktūrām, ņemot vērā, ka Putina pieprasītās NATO garantijas nav iespējamas. Tomēr ASV sarunu laikā atturēsies no stingru saistību uzņemšanās un pirms jebkādu vienošanos noslēgšanas plāno diskusijas ar sabiedrotajiem. Tā neapspriedīsies par karaspēka izvietošanas samazināšanu Austrumeiropā, atklāja izdevuma “Stars and Stripes” avoti.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien telekanālam “ABC News” sacīja, ka šonedēļ nav gaidāms izrāviens. Nacionālās drošības padomes preses pārstāve Saloni Šarma sacīja, ka starp Vašingtonu un sabiedrotajiem Eiropā valda plaša vienprātība "par nepieciešamību pēc spēcīgas ietekmes, ātras rīcības", kas "radītu ievērojamas izmaksas Krievijas ekonomikai un finanšu sistēmai", ja Putins iebruktu Ukrainā.
Izlūkdienestu novērtējumi un satelītattēli liecina, ka Ukrainas tuvumā pašlaik atrodas vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru. Krievija papildus ir attīstījusi spējas īsā laikā izvietot lielu daudzumu vienību, liecina militārais novērtējums, ar kuru iepazinusies aģentūra “Bloomberg”. Amatpersonas apgalvo, ka Krievija nav parādījusi nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka tās centieni ir samazināt saspīlējumu pierobežā, drīzāk var redzēt centienus vērsties pret Ukrainu, izmantojot dezinformāciju.
