Krievijas karaspēka koncentrācija Ukrainas pierobežā rada militārās eskalācijas draudus, uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien iepazīstināja Ministru kabinetu ar ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2021.gadā.
Ziņojumā Rinkēvičs norādīja, ka pērn Latvijas ārpolitikai bija sešas galvenās prioritātes. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību veica hibrīduzbrukumu ES un NATO austrumu robežai. Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu aktīvi pretdarbojās centieniem destabilizēt situāciju reģionā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievija turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku. Uz Lukašenko režīma īstenotā hibrīduzbrukuma fona norisinājās Krievijas aktivitāte gaisa telpā virs Baltkrievijas teritorijas, kas kopā ar karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā rada militārās eskalācijas draudus.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES politikas jautājumos Latvija galveno uzmanību veltīja klimata politikas un digitālās transformācijas jautājumiem, kā arī Stratēģiskā kompasa izstrādei, kura mērķis ir noteikt jaunas ambīcijas ES drošības un aizsardzības politikas segmentā, vairot noturību, attīstīt aizsardzības rūpniecību un ar to saistīto investīciju vidi un veidot partnerības drošības politikas īstenošanai.
Pēc Rinkēviča paustā, būtisku ieguldījumu sabiedroto konsultāciju procesā un NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanas diskusijā sniedza NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā. Viņa ieskatā, simboliski, ka politiskā diskusija tika uzsākta Rīgā - NATO ziemeļaustrumos, bet tiks noslēgta Madridē - NATO dienvidrietumos.
Ārlietu ministrs norādīja, ka, apliecinot Latvijas spēju sniegt ieguldījumu pasaules mēroga procesos, Latvija kandidēs ANO Drošības padomes vēlēšanās uz nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2026. līdz 2027.gada termiņam. Viņš uzsvēra, ka ir sākta kampaņas tematisko prioritāšu definēšana.
Savukārt, lai veicinātu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību kaimiņu reģionos, pēc ministra paustā, Eiropas Kaimiņu politikas sekmīga īstenošana un sadarbības veidošana ar Centrālāzijas reģionu ir bijusi nemainīga Latvijas ārpolitiskā prioritāte.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka starptautiskā vide ir kļuvusi fragmentētāka un konfrontējošāka. To izraisa gan atsevišķu valstu agresīvā uzvedība, ignorējot vai mēģinot uzspiest savu interpretāciju vispārpieņemtajām starptautiskajām normām, gan nepieciešamība pēc stingrākas, pārliecinošākas reakcijas uz globāla rakstura destabilizējošiem izaicinājumiem, tostarp starptautisko terorismu, demokrātijas pamatprincipu pārkāpšanu un apdraudējuma pieaugumu kibertelpā.
"Joprojām ir vērojamas stagnācijas tendences starptautisko organizāciju un starptautiskajās tiesībās balstītas globālās pārvaldības darbībā. Iespaidu uz starptautiskās situācijas attīstību atstāj varas centru sāncensība, demokrātijas un autoritārisma pretstāve un hibrīdā apdraudējuma saasināšanās," ziņojumā akcentēja Rinkēvičs.
Ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu veido ievads un septiņas nodaļas, tajā skaitā "Ģeopolitiskā situācija, norises, izaicinājumi", "Latvija un daudzpusējā diplomātija", "Latvija un ES" un "Transatlantiskās attiecības un starptautiskās drošības jautājumi".
Tāpat ziņojumā iekļautas nodaļas "Starptautiskā tirdzniecības politika un Latvijas ārējās ekonomiskās politikas galvenie virzieni", "Saikne ar tautiešiem ārvalstīs", "Ārlietu dienesta veikums konsulārajā jomā" un "Sabiedrības iesaiste un publiskā diplomātija".
Ziņojumā ministrs uzsvēra, ka pērn līdzās risinājumu meklēšanai Covid-19 pandēmijas radītajai ietekmei starptautiskajā vidē aktualitāti saglabāja gan ieilgušie starptautiskie konflikti, gan jaunas aprises ieguva sāncensība starp varas centriem, risku pieaugums starptautiskajam tiesiskumam un demokrātijas vērtībām, kā arī klimata pārmaiņu un jauno tehnoloģiju aizvien pieaugošā ietekme uz starptautiskajiem procesiem.
