NATO ir jāturpina aizvadītajos gados īstenotā politika pret Krieviju, kas paredz atturēšanu pret jebkāda veida iespējamām agresīvām rīcībām, īpaši pret alianses dalībvalstīm, pirms gaidāmās NATO ārlietu ministru sanāksmes aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Runājot par to, kāda politika NATO būtu jāīsteno pret Krieviju, ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Baltijas valstīs un Polijā atrodas bataljona līmeņa kaujas grupas, tiek strādāts arī pie citiem aizsardzības jautājumiem. Līdzīgi ir arī ar NATO plašāku atbalstu saviem Melnās jūras sabiedrotajiem - Rumānijai un Bulgārijai.
"Tajā pašā laikā ir nepieciešams arī dialogs jautājumos, kas ir saistīti ar informācijas apmaiņu, lai novērstu un mazinātu incidentu riskus, kas šajā saspīlētajā vidē ir iespējami. Tāpat būtu jārunā arī par to, kādā veidā nepieļaut eskalāciju pie Ukrainas robežām," akcentēja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka aprīlī notika diezgan plaša Krievijas militārās tehnikas un bruņoto spēku kontingenta pārvietošana, turklāt pēdējā laikā notiek kaut kas līdzīgs. Ministra ieskatā, arī šāda veida jautājumi ir jāapspriež, kā arī jāpārrunā tādi jautājumi, kas palīdz zināmā mērā mazināt spriedzi, piemēram, bruņojuma kontroles jautājumi, neskatoties uz to, ka par tiem vairāk runā tādas valstis kā ASV un Krievija, bet sava interese ir alianses dalībvalstīm.
Ņemot vērā to, ka nesen tika apturēts Krievijas misijas darbs pie NATO, pēc Rinkēviča paustā, kādu brīdi bijusi doma, ka vajadzētu ar zināmu regularitāti sasaukt NATO un Krievijas padomes sēdes, kas, pēc ministra paustā, nav vienkāršs formāts, jo dažreiz notiek asa domapmaiņa, tomēr arī tas nav noticis.
"Manuprāt, tas nenozīmē, ka NATO būtu jāmaina sava pieeja - atturēšana, atbalsts visām dalībvalstīm un dialogs ar Krieviju jautājumos, kas palīdz novērst incidentus un mazināt spriedzi, piemēram, pie Ukrainas robežām. Aliansei ir jāturpina uzsāktais ceļš, un tā ir laba politika, bet, lai dejotu, ir nepieciešami divi partneri," sacīja ārlietu ministrs.
