2021. gadā Dienvidamerikas militārie spēki joprojām koncentrējās uz vietējās drošības apdraudējumiem, un vērienīgus mērķus bieži vien ierobežoja finansējuma trūkums. Kā analīzē par bruņoto konfliktu apsekojumu 2021. gadā uzsver Londonas Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) pētnieki*, organizētā noziedzība turpina lielā mērā veicināt vardarbību un nestabilitāti reģionā, arī nākotnē paredzot lielu daļu aizsardzības izdevumu novirzīt tieši kārtības nodrošināšanai pašu mājās. Tomēr starp Dienvidamerikas valstīm kā līdere aizsardzības stiprināšanā izvirzās Brazīlija, kas tuvākajā laikā plāno papildināt gan savu jūras, gan gaisa floti.
Teju visas reģiona valstis galvenokārt paļāvušās uz ASV finansiālu atbalstu savas aizsardzības spēju stiprināšanai, piemēram, aizsardzības aprīkojuma sagādei, personāla apmācībai, sadarbībai drošības jomā un cīņai pret starptautisko noziedzību. Savukārt ekipējuma nodrošinājuma ziņā tās bieži bijušas atkarīgas no Eiropas. Tomēr aizvien pieaugošā Ķīnas klātbūtne aizsardzības un drošības sfērā turpmāk, iespējams, var apdraudēt ASV ietekmi reģionā.
Sauszemes spēki
Tā kā Dienvidamerikas reģionā kādu laiku nav novēroti iekšēji konflikti, šīs valstis vairāk koncentrējās uz pārrobežu nemieriem, galvenokārt apkarojot narkotiku izplatību.
Pēdējo gadu laikā arī palielinājusies karaspēka izvietošana iekšējās drošības misijās. Vairākām valstīm, piemēram, Brazīlijai, Čīlei, Argentīnai un Peru ir visai ierobežotas iespējas patstāvīgi izvietot karaspēku ārpus ārpus savas valsts robežām, tomēr tās , lai arī nelielā apmērā, sniedz ieguldījumu dažādās ANO miera uzturēšanas misijās.
Jūras spēki
Arī Dienvidamerikas valstu flotes galvenokārt orientētas uz cīņu pret starptautisku narkotiku tirdzniecību, pirātismu un nelegālu zveju, un galvenā uzmanība ir vērsta uz ārzonas suverenitātes saglabāšanu. Spējīgāko floti šajā reģionā uztur Brazīlija, bet Kolumbijai pieder visvairāk kuģu, tai skaitā patruļkuģi un kaujas kuģi.
Pašlaik abu valstu jūras spēkos tiek īstenoti būtiski flotes modernizācijas plāni. Kolumbija cenšas iegūt piecus jaunus karakuģus un četras dīzeļelektriskās zemūdenes, lai gan līdz šim ir panākts salīdzinoši neliels progress.
Saskaņā ar 2020. gada līgumu ar Vācijas uzņēmumu “ThyssenKrupp Marine Systems” līdz desmitgades beigām tiks uzbūvētas arī četras jaunas fregates.
Gaisa spēki
Lai gan vairākās Dienvidamerikas valstīs pastāv prasības attiecībā uz jaunām iznīcinātāju lidmašīnām, tikai Brazīlijā ir konkrēta un līgumā nostiprināta programma “F-X2 programma” paredz, ka zviedru kompānija “Saab” līdz 2024. gadam Brazīlijas Gaisa spēkiem piegādās 36 iznīcinātājus “Gripen”.
Brazīlijas Gaisa spēki iepriekš paziņoja, ka vēlas vismaz 108 iznīcinātājus, taču pašreizējais aizsardzības budžets šo mērķi neļauj sasniegt.
Tikmēr Argentīna un Kolumbija joprojām nav izvēlējusies aizstājējus saviem nu jau novecojušajiem gaisa kuģiem “A-4 Skyhawks” un “Kfirs”. Argentīna nesen piešķīra 664 miljonus ASV dolāru jauna iznīcinātāja iepirkumam, un tas varētu būt saistīts ar Pakistānas un Ķīnas ražoto gaisa kuģi “JF-17 Thunder”.
Par spīti aizvien pieaugošajam saspīlējumam ar tuvējo Venecuēlu, kuras rīcībā pašlaik ir visspējīgākā gaisa kaujas flote reģionā ar “F-16A/B” un “Su-30MK” iznīcinātājiem, Kolumbijas valdība varētu turpināt atlikt tās “Kfir” aizstāšanu, jo finansējums jānovirza sociālās nodrošināšanas programmu izpildei.
Kosmosa spēki
Šī divējāda lietojuma satelītu komplektācija, saukta par Nacionālo satelītu sistēmu, aizstās Čīles pirmo augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas sistēmu “FASat Charlie”, kas kopš 2017. gada sadursmes ar kosmosa atkritumiem kļuva neizmantojama.
Tāpat 2021. gada aprīlī Brazīlijas Kosmosa aģentūra un Brazīlijas Gaisa spēki parakstīja vienošanos ar uzņēmumu “Virgin Orbit”, lai no Alcântara Kosmosa centra sāktu valsts pirmā orbitālā satelīta palaišanu. Šis darījums arī sniedz Brazīlijai iespēju iekļūt komerciālu kosmosa nesējraķešu reģionālajā tirgū, kurā pašlaik dominē Franču Gviāna.
Tomēr eksperti prognozē, ka pieaugošā fiskālā spriedze, ko saasināja arī Covid-19 pandēmija, visticamāk, negatīvi ietekmēs valdības vidēja termiņa ieguldījumus aizsardzības jomā un iekšzemes drošības politiku. Ja tā, tad 2022. gadā un arī turpmāk daļa no projektiem var tikt atlikti. Rezultātā reģionālās aizsardzības spējas vēl vairāk samazināsies, padarot Dienvidameriku neaizsargātu no dažādiem nākotnes draudiem.
*Amanda Lapo Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta pētniece, kas specializējusies aizsardzības un militārās analīzes jautājumos, savukārt Huans Pablo Bikels ir pētniecības analītiķis, kurš fokusējas uz konfliktsituācijām, drošības un attīstības jautājumiem Latīņamerikā.
