Iezīmējot galvenās attīstāmās aizsardzības spējas turpmākajos gados, ASV Gaisa spēku štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs Brauns (Charles Q. Brown, Jr.) kā galveno izceļ sadarbību ar sabiedroto un partnervalstīm. Tas attiecas gan uz kopīgiem gaisa spēku integrētajiem vingrinājumiem, kurus nākamgad plānots organizēt vairāk, gan informācijas un resursu apmaiņu. Tas noderēs arī stājoties pretī Ķīnas un Krievijas militārā spēka pieaugumam.
“Pirms dažiem gadiem, kad vadīju ASV Gaisa spēku kontingentu cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts (ISIS) Irākā un Sīrijā, mēs apvienojām resursus un kaujas spējas no 78 valstu koalīcijas. Līdz ar to varu apgalvot, ka pamatu panākumiem un uzvarām nodrošina sabiedroto sadarbība un spēku savietojamība,” saka ASV Gaisa spēku štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs Brauns. Turklāt šī valstu sadarbība ir jātrenē regulāri, jo spējas nepārtraukti attīstās.
Viņš norāda, ka arī turpmāk ASV un Eiropas sabiedroto starpā ir jārod arvien jauni veidi, kā savienot spēkus, nodrošinot efektīvu atbildi uz jebkuru militāru izaicinājumu, kuru šobrīd ir daudz vairāk nekā pirms 20 gadiem.
Arī ASV Aizsardzības ministrs Loids Ostins ir formulējis nepieciešamību pēc sadarbībspējas, ko viņš nosaucis par "integrētu atturēšanu". Viņa redzējumā "atturēšana mūsdienās nav atkarīga no kādas konkrētas platformas, pakalpojuma vai prasmju kopuma, bet gan balstās uz sadarbību, ko ar sabiedrotajiem un partneriem veidojam militārajā jomā. Tikai tā iespējams apturēt pretinieku.”
Tam piekrīt arī ASV Gaisa spēku štāba priekšnieks ģenerālis Č. Brauns. Šīs spējas uzlabošana un pilnveidošana bijis aktuāls temats, arī viņam sadarbojoties ar citiem gaisa spēku komandieriem Indijas-Klusā okeāna, Eiropas un Tuvo Austrumu reģionos.
Ģenerāļa ieskatā, to var darīt trīs veidos. Pirmkārt, nosakot tehnoloģiju koplietošanas prioritātes un stimulējot nozares, kas šīs tehnoloģijas eksportē.
Otrkārt, lai izvairītos no nevajadzīgas modernizācijas, pirms jaunu spēju ieviešanas un produktu izstrādes sabiedrotajiem jāsaskaņo viedokļi par iespējamiem draudiem.
Treškārt, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, izvairītos no dublēšanās un mazinātu izmaksas, jāpārskata valstu aizsardzības politikas un spēju attīstības plāni.
Tas, ka ASV Aizsardzības departaments tehnoloģiju koplietošanu ir izvirzījis par prioritāti un pilnvarojis dienestus veidot eksportējamo spēju sarakstus, ir cerīgi. Tāpat nepieciešamas būtiskas izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu birokrātiju.
“Mums jābūt modriem, saskaņojot draudu novērtējumu ar sabiedrotajiem un partneriem, kā arī kopīgi izstrādājot spēju risinājumus. Kolektīvi jāmaina politika, jāaizpilda tehnoloģiju nepilnības un jāizstrādā jauni risinājumi. Ja mēs to darīsim, mums ar sabiedrotajiem un partneriem būs savietojamu spēju komplekts, kas sniegs milzīgas iespējas, vienlaikus ietaupot naudu un laiku,” pārliecināts ir ASV Gaisa spēku ģenerālis.
Tāpat jāpalielina informācijas sniegšanas ātrums un precizitāte, kā arī tas, kā šī informācija tiek aizsargāta un izplatīta.
Citu valstu gaisa spēku komandieri atbalstījuši ASV ieceri – turpmāk organizēt vairāk kopīgu gaisa spēku vingrinājumu Eiropā un arī Indijas-Klusā okeāna reģionā, kā arī uzlabot apmācību procesu poligonos un simulatoros. Tas attiecas arī uz pretgaisa aizsardzības spēju pastiprināšanu. Piemēram, Somija un Šveice, kuras nav NATO dalībvalstis, vēlas “iet ASV ceļu” un savā gaisa flotē ieviest modernos piektās paaudzes iznīcinātājus “F-35”.
Ģenerālis Č. Brauns ir pārliecināts – vēsture mums iemācījusi, ka spēku dalīšana un apvienošana dod iespējas, kas, kā saka ASV aizsardzības ministrs L. Ostins, vienlaicīgi ir “elastīgas un spēcīgas” un pietiekamas, lai “dotu pretiniekam pauzi”.
“Sadarbībspēja ir galvenais mehānisms šī mērķa sasniegšanai. Tā ir mūsu nacionālās un arī kolektīvās drošības būtiska sastāvdaļa. Tāpēc mūsu uzmanības centrā ir tās paplašināšana un uzlabošana,” viņš saka.
