Igaunija tuvākajos gados plāno palielināt aizsardzības izdevumus par 380 miljoniem eiro, lai novērstu gan militāros, gan hibrīdapdraudējumus, paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Līdzekļi tiks piešķirti 2022.-2025. gada periodam. Tie tiks izmantoti, lai uzlabotu Igaunijas Aizsardzības spēku (EAF) spēju ātri reaģēt un lai iegādātos ekipējumu, piemēram, munīciju.
Saspīlējums reģionā ir pieaudzis līdz nepieredzētam līmenim, un valdība iesniegs priekšlikumus valsts aizsardzības stiprināšanai, trešdien sacīja Kallasa.
"Šī iemesla dēļ es ministriem devu uzdevumu apkopot konkrētus priekšlikumus, lai paātrinātu valsts aizsardzības attīstības plāna īstenošanu. Šos priekšlikumus mēs otrdien apspriedām valdībā," sacīja Kallasa.
Liela daļa tiks novirzīta nemilitārām norisēm, tostarp Iekšlietu ministrijas spēju palielināšanai identificēt draudus un reaģēt uz tiem.
"Mēs esam runājuši par to, ka mūsu valsts aizsardzības attīstības plāni tiek veidoti ilgtermiņā. Tie tādi ir, taču šodienas drošības situācijā mums ir jāpaātrina to īstenošana, palielinot finansējumu drošībai," sacīja Kallasa.
Premjerministre sacīja, ka visi valdības priekšlikumi jau ir izstrādāti un izklāstīti attīstības plānos. "Valdības mērķis ir ātrāk īstenot šos plānus. Šie soļi ir arī signāls visiem pārējiem, ka mēs savu drošību uztveram nopietni un ka esam gatavi arī rīcībai," sacīja Kallasa.
Viņa piebilda, ka Igaunijai ir jāsaglabā miers un pārliecība par spīti nemierīgajam laikam.
"Igaunijas drošībai pagaidām nav militāru draudu. Katrā solī mēs esam uzsvēruši, ka mūsu ārpolitikas vispārējā ideja ir "nekad vairs nebūsim vieni". Apdrošinājumu mums sniedz mūsu lieliskās attiecības ar sabiedrotajiem, kuras mēs katru dienu cenšamies uzturēt. Gan diplomātiskajā dienestā, gan augstākā politiskā līmenī. Mēs esam NATO un Eiropas Savienības locekļi un esam klāt diskusijās," sacīja Kallasa.
