Lai arī Latvijai tieša apdraudējuma nav, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir pastiprinātā gatavībā jau kopš pērnā gada augusta un septembra, kad sākās Krievijas militārās mācības "Zapad”, šodien preses konferencē par 2021. gada nozīmīgākajiem projektiem un šogad plānoto informēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsver - ja, nedod, Dievs, sāksies iebrukums Ukrainā, tad gan ir jārēķinās ar dažāda veida papildu izaicinājumiem visā Eiropas reģionā. Runājot par NBS kaujas spēju prioritātēm, ministrs norāda, ka vienmēr jāņem vērā, kas Latvijai kā nelielai valstij asimetrisko draudu gadījumā būtu vispiemērotākais risinājums, ko iegūt salīdzinoši īsā laikā. Tāpēc nākotnē aizvien lielāks uzsvars tiks likts arī uz dažāda veida bezpilota lidaparātu jeb dronu iegādi.
Veiksmes stāsts – “Patria” 6x6 projekts
Kā vienu no lielākajiem paveiktajiem darbiem aizsardzības nozarē 2021. gadā viņš min “Patria” 6x6 bruņutransportieru projektu, kas tiek īstenots kopīgi ar Somijas valdību. No līguma parakstīšanas līdz brīdim, kad Ādažu bāzē svinīgi ieripoja pirmās četras bruņumašīnas, pagāja vien pāris mēneši. Turklāt pats svarīgākais, ka automobiļu ražošanas procesā tiek iesaistīta Latvijas militārā industrija, jo jau tagad transportlīdzekļu komplektēšanā Somijas uzņēmumā “Patria” piedalās vairāki Latvijas automehāniķi, kuri krāj pieredzi, lai jau no 2023. gada šos auto pilnībā varētu ražot Latvijā – Cēsīs esošajā uzņēmumā “Defence Partnership Latvia”, kas ir “Patria Latvia” un SIA “UNITRUCK” kopuzņēmums.
Taču paralēli šiem transportlīdzekļiem, kurus pilnā apjomā Latvijas bruņotie spēki saņems līdz 2029. gadam, NBS autoparkā tiks saglabāti arī esošie automobiļi.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka uzņēmums šī gada laikā arī aktīvi sāks meklēt papildu tehniskos darbiniekus – gan automehāniķus, gan metinātājus un citus speciālistus, tai skaitā, iespējams, piesaistot arī Latvijas tehnikumu audzēkņus – jaunos speciālistus.
Gan šis projekts, gan arī citi tiek realizēti ciešā sadarbībā ar Latvijas industriju, tādējādi stiprinot arī valsts ekonomiku, nodrošinot darbu speciālistiem un arīdzan samazinot Latvijas bruņoto spēku atkarību no globālajām piegādes ķēdēm. A.Pabriks norāda, ka 2022. gadā sadarbība ar industriju tiks vēl vairāk stiprināta, jo daudziem Latvijas militārās industrijas uzņēmumiem ir arī ļoti liels eksporta potenciāls, ar savu produktu nodrošinot arī citas NATO un partnervalstis.
Uzņemošās valsts spēju attīstība
Tāpat 2021. gadā būtiski ieguldīts finansējums NBS infrastruktūras attīstībā, tai skaitā arī jaunu individuālā ekipējuma noliktavu izveidē. Taču viens no pamanāmākajiem infrastruktūras projektiem pērn pabeigts tieši Gaisa spēku bāzē Lielvārdē – 2021. gada 24. septembrī pēc teju desmit gadu ilga darba militārais lidlauks saņēma instrumentālo lidojumu sertifikātu. Tas nozīmē, ka NATO sabiedroto gaisa kuģiem turpmāk Baltijas valstīs ir pieejams vēl viens pilnvērtīgs militārais lidlauks ar spējām uzņemt gaisa kuģus jebkuros diennakts un klimatiskajos laikapstākļos. Lielvārdē pabeigta arī pretgaisa aizsardzības apmācību telpa, kas ir pilnīgi jauns komplekss, kā arī remonta darbnīca, lai pilnvērtīgi varētu veikt arī gaisa kuģu apkopes darbus. Attīstība turpinājusies arī NBS militārajos objektos un bāzēs reģionos, piemēram, Kājnieku skola Alūksnē tika pie jaunas un modernas sporta zāles, lai jaunajiem karavīriem, kuri tur iziet militārās pamatapmācības kursu, būtu visas iespējas maksimāli uzlabot savu fizisko sagatavotību. Iepirkts arī ekipējums kājnieku, tai skaitā Zemessardzes, vieglo kaujas spēju uzlabošanai, piemēram, ložmetēji, zemstobra granātšāvēji, snaiperu ieroči un nakts redzamības ierīces.
2021. gadā organizētas aptuveni 120 dažāda mēroga militārās mācības un vingrinājumi, kā arī dažādas apmācības un sadarbības projekti ar civilo sektoru. Savukārt šogad plānotas vismaz 135 militārās mācības Latvijā un ārvalstīs, kurās piedalīsies gan NBS, tostarp Zemessardze, gan arī sabiedroto valstu karavīri.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana
Lai sabiedrību labāk sagatavotu dažādām iespējamā krīzēm, jau vairākus gadus Aizsardzības ministrija aktīvi strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas. Daļa no šī procesa ir arī valsts aizsardzības mācības (VAM) kā obligāta mācību priekšmeta ieviešana vidējās izglītības iestādēs no 2024. gada, taču jau tagad teju Latvijas 100 skolas šo mācību audzēkņiem piedāvā kā izvēles priekšmetu, tādējādi ar to apgūst jau vairāk nekā četri tūkstoši 10. klases skolēnu.
Sabiedrības psiholoģiskās noturības un jauniešu patriotiskās audzināšanas jomā pērn tika īstenots vēl viens līdz šim nebijis projekts – atklāta Latvijā pirmā kadetu skola jeb Pulkveža O. Kalpaka profesionālā vidusskola, kas atradīsies vēsturiskajā Rudbāržu muižā. Kamēr tur turpinās renovācijas darbi, jaunieši uz laiku mācās Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma telpās.
Pie 2022. gada izaicinājumiem A. Pabriks min gan personāla skaita audzēšanu, gan NBS kaujas spēju stiprināšanas turpināšanu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2022. gadā aizsardzības resors pastiprinātu uzmanību pievērsīs personāla jautājumiem. Arī NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš iepriekš atzinis, ka tiek domāts par esošo karavīru noturēšanu dienestā un jaunu speciālistu piesaisti. Kā atzīst A. Pabriks, tiek meklēta jauna pieeja, lai vēl efektīvāk sasniegtu izvirzīto mērķi – audzēt personālsastāva skaitu profesionālajā militārajā dienestā un arī Zemessardzē.
"Esmu devis uzdevumu AM un NBS komandierim sagatavot ziņojumu, kādā veidā mēs spētu veiksmīgāk palielināt personāla skaitu, jo mums ir vajadzīgi jauni karavīri un zemessargi," teica ministrs. Patlaban tiek izsvērtas dažādas metodes, tostarp, intensīvāka pieeja valsts aizsardzības mācības apgūšanai. "Rezultāts vēl tiek apstrādāts, un mums par to būs iekšējās diskusijas," piebilda ministrs.
Latvijai tiešu draudu nav
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2021. gada nogalē Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja nodomu vēstuli, lai kopīgi iegādātos ASV ražotās tālās darbības mobilās raķešu artilērijas sistēmas. Uz jautājumus, kad tās varētu būt sagaidāmas NBS bruņojumā, A. Pabriks norāda – šis ir vairāku gadu jautājums, jo nesaistās tikai ar pieejamo finansējumu, bet arī pašu iegādes procesu un atbilstošu apmācību.
“Šāda veida ieroču žvadzināšana no Krievijas puses sen nav pieredzēta, protams, tāda veida militārās tehnikas un karavīru pulcināšana pie Ukrainas robežas šos draudus palielina. Redzam arī nesenos kiberuzbrukumus Ukrainai, tāpat arī atsevišķās Ziemeļvalstīs augusi propaganda sociālajos tīklos, lai ietekmētu sabiedrības viedokli,” viņš saka. Ne velti arī Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists, ar kuru A. Pabriks tikās pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, atzīst, ka Zviedrija stiprina Gotlandi, kas ir viena no atslēgas pozīcijām Baltijas jūrā. Tāpat arī Somija paaugstina gatavību, un Dānija, piemēram, uz Baltiju nosūtījusi papildu četrus iznīcinātājus un fregati.
“Viss reģions negrib ne ar ko riskēt, automātiski tas nozīmē, ka esam gatavāki dažāda veida krīzēm,” saka A. Pabriks. Runājot par Latvijas pretpasākumiem šiem draudiem, ministrs atgādināja, ka jau pērnā gada novembrī NBS paziņoja, ka Latgalē tiek organizētas militārās mācības. Tāpat NBS kopš pērnā gada vasaras palīdz Valsts robežsardzei sargāt Latvijas-Baltkrievijas robežu, uz kuras vērojams nelegālās imigrācijas spiediens.
Runājot par NBS attīstības prioritātēm, A. Pabriks uzsver – jāņem vērā, kas Latvijai kā nelielai valstij asimetrisko draudu gadījumā būtu vispiemērotākais risinājums, ko var iegūt salīdzinoši īsā laikā. Tāpēc nākotnē aizvien lielāks uzsvars tiks likts arī uz dažāda veida bezpilota lidaparātu jeb dronu iegādi, savukārt tādu gaisa aizsardzības spēju īstenošanā, kādas nodrošina iznīcinātājlidmašīnas, Latvija turpinās paļauties uz ASV, NATO sabiedrotajiem un partnervalstīm. Turklāt jāņem vērā, ka jau šobrīd uz rotācijas pamata par Baltijas gaisa telpas drošību NATO Baltijas gaisa patrulēšanas operācijā rūpējas NATO iznīcinātāji, kas bāzēti gaisa spēku bāzēs Šauļos, Lietuvā un Emari, Igaunijā.
