Reaģējot uz pastāvīgajām bažām par Krievijas iebrukumu, Apvienotā Karaliste Ukrainai sākusi piegādāt prettanku ieročus, kā arī tiek ziņots, ka Kijevā nelielu īpašo spēku kontingentu izvietojusi Kanāda, vēsta ziņu portāls “Aljazeera”.
Šāda abu valstu reakcija notikusi pēc tam, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā ar dusmām noraidīja ASV apgalvojumus, ka Maskava meklē ieganstu iebrukumam Ukrainā, ja savus mērķus nespēs sasniegt diplomātiskā ceļā.
Vienlaikus gan Krievija, kas netālu no Ukrainas robežas izvietojusi 100 000 karavīru, noliedzot plānus uzbrukt Ukrainai, paziņojusi, ka tā varētu veikt neprecizētas militāras darbības, ja vien Rietumi nepiekritīs Maskavas prasību sarakstam, tostarp aizliegumam Kijevai jebkad pievienoties NATO.
Šāda prasība izvirzīta, jo Krievija Ziemeļatlantijas līguma organizācijas paplašināšanos Austrumu virzienā uzskata par eksistenciālu draudu.
Taču Vašingtona un tās sabiedrotie ir stingri noraidījuši Maskavas prasības, savukārt Krievijas un ASV sarunas Ženēvā, kā arī NATO un Krievijas tikšanās Briselē pagājušajā nedēļā nav nesušas panākumus saasinātās situācijas risināšanā.
Kopš tā laika Kijeva lūgusi Rietumvalstīm ieročus, lai palīdzētu tai aizsargāties.
Šīs nedēļas sākumā, uzstājoties Lielbritānijas parlamentā, Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Volless informēja, ka Apvienotā Karaliste "pieņēmusi lēmumu piegādāt Ukrainai vieglās prettanku aizsardzības ieroču sistēmas".
Viņš norādīja, ka šonedēļ notikušas jau pirmās ieroču piegādes, un apmācību ar tiem strādāt nodrošinās neliels skaits Lielbritānijas bruņoto spēku pārstāvju.
B. Volless gan neprecizēja nosūtīto ieroču skaitu un veidu, taču piebilda: "Tie nav stratēģiski ieroči un nerada draudus Krievijai. Tie ir jāizmanto pašaizsardzībai. Ieroču sistēmas ir maza darbības rādiusa. [..] Tomēr tie liks cilvēkiem apstāties un padomāt, ko viņi dara, un, ja tanki iebruks Ukrainā, tie būs daļa no aizsardzības mehānisma.”
Savukārt kādā citā intervijā B. Volless pievērsās Krievijas apgalvojumiem par NATO radītajiem draudiem, sakot, ka Rietumu drošības alianse ir "līdz kodolam aizsargājoša".
"Bijušās Padomju Savienības valstis nav paplašinājušas NATO un pievienojušās pēc alianses pieprasījuma, bet tās pievienojās pēc pašu lūguma. Kremlis mēģina pasniegt NATO kā Rietumu sazvērestību, kas cenšas iejaukties Krievijas teritorijā, taču patiesībā alianses dalībvalstu pieaugums ir to dabiska reakcija uz ļaunajām darbībām un draudiem, kas vērsti pret tām," viņš sacīja.
Apvienotās Karalistes atbalstu atzinīgi vērtē Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, mikroblogošanas platformā "Twitter" sakot, ka viņa valsts "ļoti novērtē Lielbritānijas lēmumu nodrošināt jaunu drošības paketi ar vieglajām prettanku aizsardzības ieroču sistēmām."
Ukrainas amatpersonas brīdinājušas, ka Maskava var sākt uzbrukumu viņu valstij no dažādiem virzieniem, tostarp no Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas teritorijas. Turklāt Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki nākammēnes plāno rīkot plašas militārās mācības, arī netālu no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu.
Tikmēr ziņu aģentūra “Belta” vēsta – Baltkrievijas Drošības padomes sekretārs Aleksandrs Volfovičs šīs nedēļas sākumā ziņoja, ka Krievijas karavīri jau sāk ierasties uz militārajām mācībām.
Papildus noliegumam, ka tai ir plāni uzbrukt savai kaimiņvalstij, Krievija apsūdz Ukrainas vadību plānos izmantot spēku, lai atgūtu kontroli pār Krievijas atbalstītajām separātistu kontrolētajām teritorijām Ukrainas austrumos. Ukrainas varas iestādes šos apgalvojumus noraidīja.
Savukārt Kanādas televīzijas kanāls “Global News” ziņoja, ka Otava uz Ukrainu nosūtījusi īpašo spēku kontingentu.
Atsaucoties uz neprecizētiem avotiem, televīzijas raidorganizācija norādīja, ka vienība noteiks veidus, kā sniegt atbalstu Ukrainas valdībai, kā arī palīdzēs izstrādāt Kanādas diplomātiskā personāla evakuācijas plānus pilna mēroga iebrukuma gadījumā.
Kanādas Speciālo operāciju spēku pavēlniecības pārstāvis sacīja, ka tā nevar apstiprināt ziņojumu, taču atzīst, ka tā ir regulāri atbalstījusi Ukrainas drošības spēkus, lai nodrošinātu apmācību un "instruktoru un vadības zināšanas" kopš 2020. gada.
Šīs ziņas nāca klajā pēc Kanādas ārlietu ministres Melānijas Džolijas tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmigalu. Kanādas ministres vizītes mērķis bija pārrunāt centienus atturēt Krieviju no "agresīvās darbībām".
