Rietumu sabiedrotie turpina diplomātiskos centienus, lai novērstu karu starp Krieviju un Ukrainu, tajā pašā laikā Kremlis ir brīdinājis, ka ASV lēmums par 8500 karavīru gatavību izvietošanai Austrumeiropā "saasina spriedzi", ziņo “Bloomberg”.
Krievija joprojām cer šonedēļ saņemt rakstiskas ASV atbildes uz savām drošības prasībām, pēc kā tā lems par turpmākās diplomātijas perspektīvām, telekonferencē ar žurnālistiem sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Cita starpā Krievija pieprasa, lai NATO atvilktu militāro infrastruktūru no tās perifērijas, ko alianse līdz šim ir atteikusies darīt.
Šobrīd ASV koordinē ar ES un NATO savu rakstisko atbildi uz Krievijas prasībām attiecībā uz NATO un Ukrainu, ziņo ES amatpersona, kura lūdza neminēt tās vārdu.
Atbildē, visticamāk, netiks detalizēti apspriestas šīs prasības, sacīja amatpersona, taču tajā tiks izklāstītas jomas, kurās, pēc Rietumu sabiedroto domām, tās var risināt Krievijas bažas, kā arī Krievijas darbības, kas rada satraukumu Eiropā.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs ir apstiprinājis, ka valsts drošības problēmas kopš 2014. gada nav būtiski mainījušās.
Plānots, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdienas vakarā Berlīnē apspriedīs krīzi ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, un Makrona padomnieks Krievijas jautājumos Pjērs Vimons ieradīsies Maskavā, lai iepazīstinātu ar priekšlikumiem situācijas deeskalācijai.
Vācijas ārlietu ministra vietnieks Tobiass Lindners aizstāvēja valdības politiku nepiegādāt Ukrainai ieročus, apgalvojot, ka konflikts nekad nevar rast risinājumu.
"Jūs nespēsiet pietiekami ātri modernizēt Ukrainas armiju, lai varētu atrisināt šo krīzi, panākot militāru līdzsvaru," otrdien videosarunā ar ārpolitikas analītiķiem sacīja Lindners. Viņš skaidroja, ka Vācijas stratēģija, lai atturētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no iebrukuma, balstās uz ekonomisko sankciju draudiem.
Savukārt Ukrainas vēstnieks ir pretējās domās, proti, Berlīnē viņš atkārtoja aicinājumu Vācijas kanclera Šolca valdībai apgādāt Ukrainu ar "aizsardzības ieročiem".
Šobrīd viss liecina, ka Krievijas radītā krīze Ukrainā turpināsies arī ziemas olimpisko spēļu laikā Pekinā. Saistībā ar lielo sporta notikumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antonio Guterrešs ir nācis klajā ar paziņojumi, proti, viņš aicināja valstis ievērot "olimpisko pamieru", aicinot visas valstis pārtraukt karadarbību ziemas olimpisko spēļu laikā Pekinā.
"Konfliktu izplatīšanās un spriedzes pieauguma apstākļos šis aicinājums ir iespēja pārvarēt domstarpības un rast ceļu uz ilgstošu mieru," teikts Guterreša paziņojumā.
Jau ziņots, ka 2022. gada Ziemas olimpiskās spēles notiks no 4. līdz 20. februārim, bet paralimpiskās spēles - no 4. līdz 13. martam.
