Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc tikšanās ar autoratīvo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atzina, ka ir panākta vienošanās par situācijas deeskalēšanu Ukrainā. Šādu apgalvojumu nākamajā dienā noliedza Kremlis uzsverot, ka Parīze "nav NATO līdere", tāpēc viņi "nevar noslēgt nekādus darījumus
Kremlis otrdien atspēkoja E. Makrona apgalvojumus, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins piekritis nesaasināt situāciju ar Ukrainu. Krievija izteica pieņēmumu, ka E. Makronam nav pietiekamas ietekmes NATO, lai Maskava varētu vienoties ar Parīzi par jebkādiem darījumiem.
Pēc tikšanās ar Putinu Maskavā pirmdien E. Makrons devās uz Kijevu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Otrdien preses konferencē Ukrainas galvaspilsētā E. Makrons sacīja, ka Putins viņam teicis, ka viņš "neuzsāks eskalāciju".
"Francija ir vadošā valsts Eiropas Savienībā, Francija ir NATO dalībvalsts, bet Parīze tur nav līdere. Šajā blokā vadībā ir pavisam cita valsts," piebilda D. Peskovs. "Tātad par kādiem darījumiem mēs varam runāt?"
V. Zelenskis otrdien arī pauda skepsi par to, ka Krievija uzņemas mutiskas saistības par deeskalāciju.
"Es īsti neuzticos vārdiem. Es uzskatu, ka katrs politiķis var būt pārredzams, sperot konkrētus soļus," preses brīfingā ar E. Makronu sacīja V. Zelenskis, ziņo aģentūra “Reuters”.
2014. gadā tika parakstīta Minskas vienošanās kā pamiera nolīgums, kuru mērķis bija izbeigt karadarbību Donbasā. Minskas vienošanās nekad nav pilnībā izpildītas, un konflikts Ukrainas austrumos ir turpinājies. Krievija un Ukraina šīs vienošanās interpretē atšķirīgi.
Minskas pamiera vienošanās kritiķi apgalvo, ka nolīgumi piedāvā Ukrainai neizdevīgus nosacījumus un ka tie piešķirs Krievijai pārāk lielu ietekmi uz Ukrainas politiku - iespējams, pat veto tiesības. Minskas nolīgums paredz piešķir īpašu autonomiju separātistu teritorijām Donbasā.
Dž. Baidena administrācija ir raksturojusi Minskas vienošanās kā ceļu uz mieru, vienlaikus apsūdzot Krieviju, ka tā izkropļo vienošanos mērķus.
