Par spīti nesen notikušajām Krievijas diktatora Vladimira Putina un Baltkrievijas pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko piecu stundu garajām sarunām, kuru laikā abas puses, solot izlīdzēt cita citai, panākušas vairākas ekonomiskas un finanšu rakstura vienošanās, Rietumvalstu piemēroto sankciju dēļ drīzumā maksātnespēja gaidāma ne tikai Krievijā bet arī Baltkrievijā, kuras politiskā vadība ir līdzatbildīga par iebrukumu Ukrainā.
Saskaņā ar Minskas režīma oficiālās ziņu aģentūras “BelTa” vēstīto, nesenajā A. Lukašenko tikšanās laikā ar V. Putinu, abu režīmu vadītāji panākuši konceptuālu vienošanos par kopīgiem pasākumiem savstarpējam atbalstam Rietumvalstu sankciju apstākļos.
Kā noprotams, Minska no Maskavas saņēmusi izdevīgāku energoresursu cenu piedāvājumu.
Sarunas laikā skarti arī sadarbības jautājumi rūpniecībā, lauksaimniecībā, kravu pārvadājumos, militāri rūpnieciskā kompleksa attīstībā un Savienotās valsts aizsardzībā. Vienošanās panākta par moderna Krievijas militārā aprīkojuma piegādēm Baltkrievijai. Savukārt A. Lukašenko Kremļa līderim solījis lauksaimniecības, pasažieru pārvadāšanas un komunālo tehniku, kā arī mašīnbūves produktus.
Puses panāca arī abpusēji izdevīgas vienošanās finanšu sektorā.
Tikšanās laikā A.Lukašenko atzīmēja, ka Baltkrievija un Krievija, turoties kopā ar saviem sabiedrotajiem, varētu pārvarēt Rietumu sankciju spiedienu. Lai to panāktu, nepieciešama Kolektīvā drošības līguma organizācijas un Eirāzijas Ekonomiskās savienības līderu vienošanās par “kopīgas ekonomiskās politikas” attīstību.
Turpinot A.Lukašenko un V.Putina panāktās konceptuālās vienošanās, 14.martā Maskavā notiek Krievijas un Baltkrievijas valdību delegāciju sarunas un tiek strādāts pie konkrētiem lēmumiem. Neraugoties uz V.Putina un A.Lukašenko kopīgajiem centieniem pārvarēt Rietumu noteikto sankciju spiedienu, realitātē tas nav viegli izdarāms.
Pēc D.Kruka domām, valsts varas iestādēm ir “niecīgs ekonomikas politikas pasākumu arsenāls”, un tas tikpat kā nevar ietekmēt reālo ekonomikas dinamiku.
Ekonomists prognozē nopietnu Baltkrievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos, ko pavada augsta inflācija, valūtas kursa kritums un finanšu destabilizācija, kas izvēršas pilnā finanšu krīzē.
Baltkrievijas ekonomikas izredzes vēl vairāk pasliktinās zelta rezervju izmantošanas ierobežojumi, papildu sankcijas pret bankām, transporta koridoru bloķēšana un sankciju pastiprināšana valsts parādam.