Baltkrievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 6,5%, eksports par 14,2%, bet imports – par 18,6%, liecina jaunākās Pasaules Bankas aplēses. Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmēs visu reģiona ekonomiku, taču visvairāk to izjutīs tās valstis, kuru tirdzniecība un investīcijas saistītas ar Krieviju. Pēc Pasaules Bankas prognozēm, piemēram, Ukrainas ekonomika 2022. gadā varētu samazināties par 45,1%, Krievijas – par 11,2%, Moldovas – par 0,4%, Kirgizstānas – par 5%, bet Tadžikistānas – par 1,8%. Pasaules Bankas prognoze veidota, ņemot vērā, ka karš Ukrainā tuvākajā nākotnē vēl turpināsies un sankcijas paliks spēkā vismaz nākamos divus gadus.
Kā norāda Pasaules Bankas analītiķi, 2023.-2024. gadā Baltkrievijas ekonomika varētu atgriezties pie izaugsmes 1,5-1,6% līmenī gadā, inflācija sākotnēji palēnināsies līdz 11,9%, bet pēc tam – līdz 7,2%. Taču Pasaules Bankas ziņojumā arī norādīts, ka šai prognozei ir liela nenoteiktības pakāpe, kas saistīta ar ārējiem apstākļiem un ir atkarīga arī no Krievijas kara pret Ukrainu attīstības.
Inflācija sagaidāma 21,1% apmērā, tekošā konta deficīts tiek lēsts 0,8% apmērā no IKP, bet valsts parāds – 36,4% no IKP. Pasaules Bankas prognozē ņemtas vērā 2. martā noteiktās Eiropas Savienības sankcijas, kas paredz aizliegumu Baltkrievijai piegādāt ES vairākas preču kategorijas, tostarp metālus, kokapstrādes izstrādājumus, kas tieši ietekmē 13% preču eksporta. Tomēr šajās prognozēs nav ņemts vērā transporta embargo un jaunās sankcijas, ko ES noteica pret Baltkrieviju un Krieviju pagājušajā nedēļā.
Ņemot vērā tirdzniecības pārtraukšanu ar Ukrainu, apdraudēti ir 30% preču eksporta no Baltkrievijas.
Savukārt Polijai, Kazahstānai un Armēnijai tiek prognozēts pieaugums attiecīgi par 3,9%, 1,8% un 1,2%. Saskaņā ar prognozi 2023. gadā Krievijas ekonomika pieaugs par 0,6%, Ukrainas – par 2,1%, Moldovas – par 2,7%, Kirgizstānas – par 3,2%, Tadžikistānas – par 3,2%, Kazahstānas – par 4% un Armēnijas – par 4,6%.