Kamēr Baltkrievijas pašpasludinātais vadonis Aleksandrs Lukašenko un Krievijas diktators Vladimirs Putins viens otram nepārtraukti apliecina atbalstu un zvēr uzticību, ASV klusībā nolēmušas pilnībā sagraut Krievijas spējas radīt draudus pārskatāmā nākotnē, nodrošinot uzvaru Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju.
Šonedēļ Krievijas Tālo Austrumu reģionā norisinājās divu totalitāro valstu diktatoru – Aleksandra Lukašenko un Vladimira Putina tikšanās.
Tajā V. Putins informēja, ka “speciālā militārā operācija” (kā Kremļa režīms apzīmē paša sākto karu pret Ukrainu), tiek īstenota atbilstoši Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba sākotnējam plānam un tā pirmajā fāzē īstenotās militārās darbības vairākos noteiktos Ukrainas reģionos bija vērstas uz to, lai sagrautu militāro infrastruktūru un radītu apstākļus aktīvāku darbību veikšanai Donbasā. Kā norādīja Kremļa saimnieks, Krievijai Ukrainā jārīkojas tā, lai Ukraina un ukraiņi netiku pavērsti pret Krieviju no Rietumvalstu puses.
V. Putins arīdzan atzīmēja, ka Krievijas–Ukrainas sarunas ir nonākušas strupceļā Ukrainas vainas dēļ, proti – Ukrainas puse nav konsekventa, maina prasības sarunu laikā. Kamēr netiks panākta tāda vienošanās, kas apmierinās visas iesaistītās puses, “speciālā militārā operācija” tiks turpināta līdz galam, sasniedzot tās mērķus un uzdevumus, kas definēti 24.februārī, Krievijai uzsākot pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai.
Savukārt laikā, kad Rietumvalstis izvērš “totālu sankciju karu pret Krieviju un Baltkrieviju, ir svarīgi padziļināt integrāciju Savienotās valsts ietvaros.
Tikmēr Baltkrievijas diktators A. Lukašenko, ka abu totalitāro līderu tikšanās demonstrē augstākā līmeņa uzticību Krievijas un Baltkrievijas starpā, tiekoties slēgtā objektā – kosmodromā “Vostočnij”.
“Esam Tālajos Austrumos. Ģeogrāfiski tas ir tālu, bet tā ir mūsu kopīgā Dzimtene. Mums ir divas valstis, bet viena Dzimtene. Krievija var paļauties uz baltkrievu tautu – lai kā arī neattīstītos situācija, baltkrievi būs Krievijas pusē,” sacīja A. Lukašenko.
Tāpat vizītē Krievija apsolījusi atbalstīt Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. Abi diktatori runājuši par naftas un gāzes cenu Baltkrievijai, kā arī vienojās veidot kopīgu elektroenerģijas tirgu.
Totalitāro valstu vadītāji vizītē arī runājuši par Krievijas un Baltkrievijas vienotas aizsardzības telpas formēšanu, drošības uzturēšanu, militāri tehnisko sadarbību, kā arī par kopīgo militāro mācību plāniem.
Jāatzīmē, ka V.Putins pirmo reizi publiski komentēja tā dēvēto speciālo militāro operāciju Ukrainā pēc kara pirmās fāzes noslēguma, Krievijas karaspēkam pārgrupējoties no Kijivas uz Donbasu, un pēc 29.martā notikušajām Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunām Stambulā.
Attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas attiecībām izceļams, ka V.Putins un A.Lukašenko šogad tikās jau trešo reizi, turpinot nostiprināt abu diktatoru attiecību saikni.
Tiesa, pieļaujams, ka V. Putinam un A. Lukašenko ir savstarpēja izpratne, ka pēc 2020.gada pēcvēlēšanu protestu brutālās apspiešanas Baltkrievijā un neizprovocētās agresijas Ukrainā kopš 24.februāra viņi ir piespiedu sabiedrotie bez reālām alternatīvām, un, kamēr varu saglabās V. Putins, visticamāk, varu saglabās arī A. Lukašenko.
Tikmēr Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs šonedēļ preses konferencē uzsvēra – ASV mērķis ir panākt, ka Ukraina uzvar karā pret Krieviju un atjauno savu teritoriālo integritāti. Vienlaikus aizsardzības sekretāra vietniece Ketlīna Hiksa norādīja, ka ASV nepieciešamības gadījumā ir gatavas sniegt Ukrainai ilgtermiņa militāri tehnisko atbalstu, tādēļ Pentagona vadība 13.aprīlī plāno tikties ar astoņu lielāko ASV militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas nodrošināt Ukrainas militārās vajadzības, ja karadarbība ieilgs un turpināsies vairākus gadus, Savienotajām Valstīm arīdzan apsverot iespēju paplašināt Ukrainai piegādājamā apbruņojuma arsenālu.
Jāatzīmē, ka ASV paziņojumi izskan gan uz Krievijas gatavošanās jaunai militārai ofensīvai Donbasā, gan arī uz ASV medijos izplatītās neoficiālās informācijas, ka ASV administrācija ir izstrādājusi jaunu militāri tehniskās palīdzības Ukrainai paketi 750 miljonu ASV dolāru apmērā, fona.
Minētās palīdzības ietvaros tiek izskatīta iespēja Kijivai piegādāt virsūdens bezpilota tehnoloģijas, helihopterus “Mi-17”, tuvās darbības rādiusa pretkuģu raķetes, haubices, kā arī radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības speciālo apģērbu.
Vašingtonas gatavība paplašināt militāri tehnisko palīdzību, sākot kājinieku ieroču vietā piegādāt komplicētākas apbruņojuma sistēmas, apliecina tās vērtējuma par karadarbības Ukrainā iespējamā iznākuma maiņu – ja sākotnēji ASV uzskatīja, ka Kijiva nespēs izrādīt Maskavai nopietnu militāru pretestību, tad šobrīd ir nostiprinājusies Vašingtonas pārliecība par Ukrainas spēju atvairīt Krievijas agresiju.
Šāda situācija ne tikai ļaus ASV mazināt militāro klātbūtni Eiropā, koncentrējoties uz Indijas–Klusā okeāna reģionu, bet arī vājinās potenciālās Ķīnas–Krievijas militārās alianses izveides negatīvo ietekmi uz ASV drošības interesēm.
