Rietumvalstu sankcijas ir apgrūtinājušas Krievijas jēlnaftas un naftas produktu eksportu, tādējādi Krievijas naftas uzņēmumi ir spiesti samazināt naftas pārstrādi ierobežoto krātuvju dēļ un samazināt arī pašu jēlnaftas ieguvi.
Aprīlī naftas pārstrāde ir sarukusi par 7%, salīdzinot ar martu, liecina naftas un gāzes nozares konsultāciju uzņēmuma “Petromarket” aprēķini. Lielākais naftas pārstrādes diennakts līmeņa samazinājums fiksēts “Rosņeft” kontrolē esošajās naftas pārstrādes rūpnīcās Ufimskā, Ņižņekamskā, Tuapsē, Komsomoļskā pie Amūras, Ačinskā un Angarskā.
Aprīlī jēlnaftas ieguve samazinājās par 9% jeb par 1 miljonu barelu diennaktī, salīdzinot ar martu. Visstraujāk jeb par 20% ieguves apjoms krities “Rosņeft” uzņēmumiem.
Eiropas Savienības rīcībā saskaņošanas procesā vēl ir sestās sankciju paketes, kas paredz Krievijas jēlnaftas un naftas produktu embargo, bet jau šobrīd daudzi Eiropas patērētāji un tirgotāji sākuši atteikties no darījumiem ar Krievijas energoresursiem.
Kopš marta Krievijas jēlnafta tiek pārdota ar atlaidi, darījumi notiek konfidenciāli, īpašu interesi izrāda Indija un Ķīna. Aprīlī Krievijas jēlnaftas “Urals” cena bija 70,5 ASV dolāri par barelu jeb par 33% zemāk nekā pasaules jēlnaftas etalona markai “Brent”, taču tā arvien pārsniedz Krievijas federālajā budžetā prognozēto cenu 62 ASV dolāri par barelu.
Pēc oficiālajiem datiem š.g. 1. ceturksnī ogļūdeņražu eksporta ienākumi veidoja aptuveni 50% no federālā budžeta ienākumiem jeb aptuveni 44 miljardus ASV dolāru. Salīdzinājumam – 2021. gadā tie bija 35% jeb ap 140 miljardiem ASV dolāru. Krievija šogad neizvairīsies no recesijas, taču, visticamāk, ogļūdeņražu ienākumi mazina sankciju ietekmi un ļauj Krievijai uzturēt militāro kampaņu un sabalansēt budžetu, lai pildītu sociālās saistības.