Par spīti Rietumu sankcijām Krievijas un Baltkrievijas Savienotās valsts ekonomika “negaidīti intensīvi nostiprinās”. Tā pēc Sočos notikušās tikšanās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu norādījis Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko. Šis ir iespēju laiks. Un viņi (Rietumi), paši to neapzinoties, spieda mūs intensīvāk nodarboties ar savu ekonomiku, pauž A. Lukašenko.
Viņš norāda, ka kopīgs darbs ar Krieviju importa aizstāšanas jomā pēc provizoriskiem aprēķiniem prasīs salīdzinoši nelielus līdzekļus.
“Mums ir milzīgs tirgus, mums ir resursi, tehnoloģijas. Taču, kas notiek tur (Rietumos), viņi acīmredzot nenovērtēja. Dzīvoja, lasot savus medijus, un sagaidīja inflāciju [..],” teica A. Lukašenko.
Viņš arī pārliecināts, ka NATO un Polija plāno ieņemt Rietumukrainu, tādējādi sadalot valsti, kāda tā bijusi pirms 1939. gada, un tāda esot Rietumu stratēģija arī Rietumbaltkrievijā. Tāpat A. Lukašenko nav saprotama Polijas prezidenta Andžeja Dudas uzvedība Kijevā, jo, pēc Baltkrievijas līdera domām, A. Duda Polijā praktiski neko nelemjot, bet tikai “nodarbojas ar feikiem”. Jau ziņots, ka A. Duda 22. maijā uzturējās oficiālā vizītē Ukrainā, kur izrādīja īpašu atbalstu gan pašam V. Zelenskim, gan Ukrainai kopumā.
Jau ziņots, ka Polijas prezidents Andžejs Duda paudis viedokli, ka Krievijai jāizved savs karaspēks no Ukrainas, kurai jāatgriežas pie savām starptautiski atzītajām robežām. "Tas nozīmē, ka Ukrainai ir jāatgriežas pie savām starptautiski atzītajām robežām, un Krievijai jāatkāpjas no visām teritorijām, ko tā ir ieņēmusi," paziņoja Duda.
A. Lukašenko pēc tikšanās ar V. Putinu arī apgalvojis, ka Baltkrievija un Krievija veiksmīgi atrisinās radušās drošības problēmas.
Jau ziņots, ka 18. maijā Baltkrievijas pastāvīgā pārstāve Valentīna Ribakova, tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru, nodeva A. Guterešam Baltkrievijas prezidenta vēstījumu. Tas veltīts Eiropas un starptautiskās drošības tēmai uz Ukrainā notiekošo notikumu fona. A. Lukašenko vēstījumā akcentē, ka Baltkrievija vienmēr ir iestājusies par globālās un reģionālās drošības stiprināšanu, par ko liecina daudzas Baltkrievijas iniciatīvas, piemēram, iniciatīva “Helsinki–2” par nepieciešamību pēc plaša starptautiska drošības dialoga.
Turklāt viņš apstiprināja, ka Baltkrievija ir devusi ieguldījumu konflikta noregulēšanā Ukrainas austrumos laikā no 2014. līdz 2015. gadam, kā arī šogad, nodrošinot Baltkrievijas teritoriju Krievijas un Ukrainas sarunām.
Konflikta Ukrainā apturēšanai, lai tas nepāraugtu globālā karā, primāri ir jāatturas no apbruņojuma piegādēm, informatīvā kara un dažādām citām provokācijām. A. Lukašenko ANO ģenerālsekretāra A. Gutereša nesenās vizītes Kijevā un Maskavā laikā aicināja ANO organizēt saturīgus kontaktus arī ar citām konfliktā iesaistītajām pusēm – ASV un citām rietumvalstīm, jo Baltkrievija esot gatava iesaistīties miera nodrošināšanas procesā visā pasaulē.
A. Lukašenko līdz šim, neraugoties uz Maskavas spiedienu, nav paudis atbalstu V. Putina lēmumam atzīt Doņeckas un Luhanskas Tautas republiku neatkarību tieši tāpat, kā nav atzinis Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Tajā pašā laikā A. Lukašenko ir izpildījis savu solījumu atzīt Krimu par Krievijas teritoriju.
Par Minskas atkarību no Krievijas netieši norāda arī Baltkrievijas Ārlietu ministrijas teiktais, komentējot A. Lukašenko vēstījumu ANO, ka “Baltkrievija nav agresorvalsts”, taču tā nav “arī nodevēja – Baltkrievijai ir svarīgs godīgums un kārtība attiecībās”.
Ukrainas konflikta risinājums ir būtisks Eiropas drošības jautājums. Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas sodīšanai noteiktās sankcijas atstāj sekas visai pasaulei, pazeminot iedzīvotāju dzīves līmeni, saasinot ekonomisko un sociālo spriedzi, palielinot jauna masveida migrācijas viļņa risku.
Arī ANO ģenerālsekretārs A. Guterešs, maija sākumā uzstājoties ANO Drošības padomē, vērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību uz pasaulē pieaugošo pārtikas trūkuma problēmu, aicinot tam rast risinājumus.