Krievijas bruņotajiem spēkiem, visticamāk, trūkst līdzekļu, lai uzsāktu nopietnu ofensīvu, cenšoties nošķirt trīs Baltijas valstis — Igauniju, Latviju un Lietuvu — no pārējās NATO un Eiropas Savienības (ES) teritorijas, bloķējot, tā saukto Suvalku koridoru - 100 kilometru garu joslu starp Poliju un Lietuvu, uzskata Igaunijas sabiedriskā medija “ERR.ee” aptaujātie eksperti.
Vienlaikus speciālisti atzīst –Suvalku koridors aizvien ir visneaizsargātākā zona visā NATO Ziemeļaustrumu reģionā.
Sarunā ar “ERR” Igaunijas Aizsardzības spēku (EDF) ģenerālmajors Veiko-Vello Palms uzsvēra, ka jebkuras Krievijas idejas par trīs Baltijas valstu blokādi balstās uz pieņēmumu, ka NATO dalībvalstis politiski sašķelsies jautājumā par iespējamo atbildi agresoram.
Ģenerālmajors V. Palms skaidro, ka daļa no šī pieņēmuma ir balstīta mūžīgajā retoriskajā jautājumā : "Kurš būtu gatavs mirt par pilsētu X?”
Ģenerālmajors gan atzina – tas nenozīmē, ka Suvalku koridors vairs nav NATO alianses aizsardzības vājā vieta, tiesa, šobrīd Krievija ir pārāk vāja, lai to izmantotu.
“Tas gan nenozīmē, ka viņi [krievu agresori] nemācās ātri,” piebilda ģenerālmajors V. Palms.
Ģenerālmajora V. Palma viedoklim piekrita arī Igaunijas aizsardzības ministrijas NATO un ES departamenta vadītājs Madis Rolls, sarunā ar ERR sacīdams, ka Suvalku koridors joprojām ir NATO “Ahileja papēdis”. Viņaprāt Krievija jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā spēs kompensēt savus militāros zaudējumus, kas tai radušies no pretlikumīgi uzsāktā kara pret Ukrainu.
Tikmēr ģenerālmajors V. Palms uzskata, ka Krievijai būs nepieciešams ilgāks laiks, lai tā spētu atjaunot savus buņotos spēkus. Jau šobrīd Krievijas spēki sava pretlikumīgā iebrukuma laikā Ukrainā demonstrē koordinācijas trūkumu. Tāpat pēc šī konflikta Krievijai būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu savus augstas precizitātes ieroču krājumus, piemēram, izveidojot spārnoto raķešu krājumus. Tam būs vajadzīgs vairāk nekā divu līdz trīs gadu ilgs periods.
Ģenerālmajora V. Palma ieskatā, šie apstākļi Krievijai vairāk liks domāt par Kaļiņingradas apgabala aizsardzību, liekot šajā NATO valstu ieskautajā eksklāvā izveidot sava veida neieņemamu cietoksni. Tieši ar to tuvāko gadu laikā būs aizņemta Krievijas Baltijas jūras flote, kas bāzēta Kaļiņingradā.
Starptautiskā Drošības un aizsardzības centra pētnieks Tomass Jermalavičius ERR atzina, ka Kaļiņingradas reģionā esošā Baltijas jūras flote aizvien ir drauds kaimiņvalstīm pat neraugoties uz faktu, ka pēc gaidāmās Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO, Baltijas jūra kļūs par NATO iekšējiem ūdeņiem.
“ERR.ee” atgādina – kā pierādījuši pēdējo mēnešu notikumi, pretēji Krievijas cerētajam par NATO alianses sašķelšanu, pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās aliansei, Kaļiņingrada ir kļuvusi vēl atšķeltāka no pārējās Krievijas kontinentālās daļas . Tieši Zviedrijas un Somijas iesaistīšanās NATO paver iespēju vajadzības gadījumā Baltijas valstis apgādāt pa jūru un gaisu.
Suvalku koridors ir 100 kilometru gara josla, kas Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu atdala no tās vasaļvalsts Baltkrievijas. Vienlaikus šis koridors ir vienīgais sauszemes ceļš, kas Lietuvu, Latviju un Igauniju savieno ar NATO un ES dalībvalsti Poliju un pārējām Eiropas valstīm.
Kaļiņingradas apgabals, kas iepriekš bija pazīstams kā Kēnigsberga, Krievijas pārvaldē nonāca pēc Otrā pasaules kara, kad tā ieguva šīs teritorijas lietošanas tiesības uz 50 gadiem. Iegūstot reģionu savā kontrolē, toreizējā PSRS vadība veica agresīvu reģiona kolonizācijas politiku, izsūtot vācu tautības iedzīvotājus uz Vāciju, bet to vietā iepludinot kolonistus no Krievijas. Šādi 50 gadu laikā tika kardināli mainīts reģiona etniskais sastāvs. Šobrīd Krievija Kaļiņingradas apgabalu uzskata par savu neatņemamu teritoriju.
Kaļiņingradas apgabals ir militarizētākā teritorija Baltijas jūras reģionā. Tā ir Krievijas jūras spēku Baltijas kara flotes centrālā bāze. Paralēli reģionā atrodas ievērojami sauszemes un gaisa spēki. Krievija šajā teritorijā ir izvietojusi arī kodolieročus.
Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošās NATO lidmašīnas ir spiestas regulāri pacelties gaisā, lai pārtvertu Krievijas gaisa spēku lidmašīnas, kuras dodas uz un no Kaļiņingradas reģiona ar izslēgtiem transponderiem un bez iepriekš iesniegtiem lidojumu plāniem, radot bīstamību civilajai gaisa satiksmei.
Nesen, pildot Eiropas Komisijas noteiktās sankcijas pret Krieviju par tās nelikumīgo agresiju pret Ukrainu, Lietuva pārtrauca sauszemes preču tranzītu uz Krievijas kontrolēto eksklāvu. Šāda Lietuvas rīcība izraisīja niknumu Kremlī. Pēdējo dienu laikā Krievijas valdošā režīma politiķi un propagandisti savā publiskajā retorikā Lietuvai izteikuši arī militāra rakstura draudus.
Lietuva, līdzīgi kā Latvija, Igaunija un Polija ir NATO dalībvalsts.
