Pēc visa spriežot, Ķīna ir apņēmības pilna izmantot militāro spēku pret Taivānu, un Krievijas pieredze Ukrainā liek tai pārdomāt, kad un kā, nevis vai sākt šādu iebrukumu, trešdien sacīja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss.
Domājams, ka no karadarbības Ukrainā Pekina ir mācījusies, ka "nevar panākt ātras, izšķirošas uzvaras ar nepietiekamu spēku", sacīja Bērnss Aspenas Drošības forumā.
Viņš pauda skepsi par pieņēmumiem, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins varētu izlemt iebrukt Taivānā pēc šogad paredzētā Ķīnā valdošās Komunistiskās partijas kongresa.
Tomēr Bērnss atzina, ka "riski palielinās, ejot uz priekšu šai desmitgadei".
"Es nenovērtētu par zemu prezidenta Sji apņēmību nodibināt Ķīnas kontroli" pār Taivānu, uzsvēra CIP vadītājs.
"Mums šķiet, ka [Krievijas nespēja gūt militārus panākumus Ukrainā] droši vien mazāk ietekmē jautājumu, vai Ķīnas vadība pēc dažiem gadiem varētu izmantot spēku, lai kontrolētu Taivānu, bet kad un kā tā varētu to darīt," teica Bērnss.
"Man ir aizdomas, ka mācība, kuru gūst Ķīnas vadība un bruņotie spēki, ir tāda, ka jāsakopo liels pārspēks, ja [iebrukums Taivānā] tiek apsvērts nākotnē," viņš piebilda.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
