Sabiedroto valstu centieni militāri atbalstīt Ukrainas uzvaru karā

Ārvalstīs
LETA/AFP/ Reuters/ DPA/ AP/ Ukrainska Pravda/Bloomberg/RFE/RL/ UNN/ Sargs.lv
Dmytro Smolienko/Ukrinfor/SIPA/Scanpix
Foto: Dmytro Smolienko/Ukrinfor/SIPA/Scanpix

Ukrainas sabiedrotās Somija un Vācija sola arī turpmāku un lielāku atbalstu karā pret Krieviju, taču jau tagad Ukraina no Francijas ir saņēmusi reaktīvās zalvju iekārtas no Francijas. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka jāļauj Ukrainai izmantot ieročus triecieniem mērķiem Krievijā. Centienos starptautiski atbalstīt Ukrainu un nodrošināt taisnīgumu, G7 lielvalstis sola koordinēt Krievijas karaspēka pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu. Tikmēr pašas Krievijas zaudējumi sasniedz 88 880 karavīrus, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sola, ka līdz gada beigām tie jau būs 100 000 karavīru.

Otrdien, 29. novembrī, Ukraina saņēma reaktīvās zalvju iekārtas no Francijas, kā paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

"LRU no Francijas ir ieradusies Ukrainā! Ukrainas armija tagad ir vēl spēcīgāka," tviterī pavēstījis ministrs.

Ukrainas armija pēdējos mēnešos ir izmantojusi Rietumu piegādātās sistēmas uzbrukumos krievu komandpunktiem un munīcijas noliktavām dziļi iebrucēju kontrolētajā Ukrainas teritorijā. Bez Rietumu palīdzības Ukraina šādus uzbrukumus nespētu veikt.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsolīja jaunu Vācijas atbalstu Ukrainai.

Abi līderi runāja par situāciju Ukrainā, kur Krievija vērš gaisa triecienus pret civilo infrastruktūru, ūdensapgādi un elektroapgādi, pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Hebeštreits.

"Kanclers nosodīja notiekošo apšaudi un apliecināja tālāku īstermiņa atbalstu Ukrainai," sacīja Š.Hebeštreits.

Viņš paskaidroja, ka Vācijas valdība līdz šim ir piešķīrusi īstermiņa finansiālo palīdzību aptuveni 56 miljonu eiro apmērā enerģētikas infrastruktūras remontiem, kā arī nodrošinājusi vairāk nekā 350 elektrības ģeneratorus.

"Kanclers apliecināja, ka Vācija turpina atbalstu Ukrainai arī pretgaisa aizsardzības un ilgtermiņa atjaunošanas jomā," piebilda Š.Hebeštreits.

Arī Somija pievienojas Rietumu centieniem palīdzēt Ukrainai. Somijas premjerministre Sanna Marina trešdien atzina, ka viņas valstij ir jāsniedz lielāks atbalsts un vairāk ieroču Ukrainai, lai nodrošinātu tās uzvaru karā pret Krieviju.

"Viņiem vajag ieročus, viņiem vajag finansiālu atbalstu, viņiem vajag humāno atbalstu, un mums arī jānodrošina, lai visi bēgļi, kas bēg no Ukrainas, būtu laipni gaidīti Eiropā," teica S.Marina.

Ministru prezidente uzsvēra, ka Somija jau ir veikusi 10 ieroču piegādes Ukrainai.

"Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu," sacīja Sanna Marina.

Viņa arī sacīja, ka Rietumvalstīm ir jānodrošina, lai sankcijas pret Krieviju būtu "arvien smagākas", jo karš ietekmē visus - ne tikai nevainīgus civiliedzīvotājus, kas mirst Ukrainā, bet arī cilvēkus visā pasaulē, kas izjūt energoresursu cenu kāpumu.

Tikmēr Bukarestē, Rumānijā norisinājās NATO ārlietu ministru tikšanās. Edgars Rinkēvičs (JV) vizītē norādīja, ka Ukrainai cenšoties dot pienācīgu pretsparu Krievijas triecieniem kritiskās infrastruktūras objektiem, NATO valstīm būtu jāļauj Kijivai izmantot ieročus triecieniem militāriem objektiem Krievijas iekšienē.

"Mums ir jāļauj ukraiņiem izmatot ieročus triecienu veikšanai raķešu objektiem vai lidlaukiem, no kuriem šīs operācijas tiek izvērstas," intervijā Bukarestē uzsvēris ministrs. Sabiedrotajiem "nevajadzētu baidīties" no eskalācijas, piebildis E.Rinkēvičs.

NATO valstis pagaidām atturas Ukrainai piegādāt lielāka darbības rādiusa raķetes, līdz ar to Ukraina veic triecienus tikai Krievijas pierobežas rajoniem un krievu anektētajām teritorijām.

Taču G7 grupas valstis otrdien vienojās izveidot tīklu, lai koordinētu Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu. G7 valstu tieslietu ministru sanāksmē Berlīnē piedalījās arī Starptautiskās Krimināltiesas īpašie prokurori, Vācijas federālais prokurors un Ukrainas tieslietu ministrs.

"Ukrainā pastrādāto zvērību izmeklēšana ilgs gadus, varbūt pat gadu desmitus. Bet mēs būsim labi sagatavoti un turpināsim tik ilgi, cik nepieciešams," paziņoja Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans.

Ministru kopīgajā paziņojumā teikts, ka G7 valstis nodrošinās, lai katrā valstī ir centrālais punkts starptautisku noziegumu izmeklēšanai. 

Tikmēr Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši jau 88 880 karavīrus, kā ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2914 tankus, 5872 bruņutransportierus, 1902 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 210 zenītartilērijas iekārtas, 280 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1562 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4429 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.

Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pārliecināts, ka līdz gada beigām Krievija būs zaudējusi 100 000 savu karavīru.

Šādu pārliecību prezidents pauda otrdien savā ikvakara uzrunā.

"Vēl tikai šogad Krievija zaudēs 100 000 savu karavīru, kas būs gājuši bojā, un tikai Dievam zināms, cik daudz algotņu. Bet Ukraina turpinās stāvēt. Pasaule darīs visu, lai katrs, kas ir vainīgs šajā noziedzīgajā karā, nonāktu uz apsūdzēto sola," sacīja V.Zelenskis.

Situācija frontē saglabājas sarežģīta un starptautiskais militārais atbalsts ir vajadzīgs, atzina valsts vadītājs.

Atbilstoši viņa teiktajam, neraugoties uz ārkārtīgi lielajiem Krievijas zaudējumiem, ienaidnieks turpina uzbrukt Doneckas apgabalā, nostiprināties Luhanskas apgabalā, virzīties uz priekšu Harkivas apgabalā, veic plānošanu dienvidu virzienā.

Dalies ar šo ziņu