Saasinātās reģionālās drošības situācijas dēļ Igaunijai aizsardzības izdevumus vajadzētu palielināt līdz vismaz 3 procentiem no IKP, teikts Igaunijas valdības sagatavotajā drošības politikas ziņojumā.
Igaunijas Nacionālās drošības koncepcija tiek atjaunināta ik pēc četriem gadiem, un jaunā redakcija ir sagatavota ar nelielu kavēšanos, jo tajā veiktas izmaiņas pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Valdības Drošības un valsts aizsardzības koordinācijas birojs norāda, ka koncepcijas pamatprincipi nav mainījušies.
"Virziens konsekventi bijis vienāds. Lai gan daudzi saka, ka Krievijas agresija pret Ukrainu februārī bija “modinātājzvans”, realitāte ir tāda, ka Igaunija jau ļoti ilgu laiku Krieviju uzskata par drošības draudu. Salīdzinot ar 2017.gadu, radikāls pavērsiens Igaunijas ārējā apdraudējumā nav noticis, taču draudi šobrīd ir daudz nopietnāki, ar tiem jātiek galā ātrāk,” norāda biroja direktora vietniece Marilis Grosa.
Līdz ar to iepriekšējie 2017. gada ziņojumā ietvertie nodomi par nepieciešamo sadarbību un dialogu ar Krieviju no jaunās koncepcijas ir izņemti. Tajā tagad ir skaidri norādīts, ka Krievija ir Igaunijas lielākais drošības apdraudējums, un tajā ir iekļauti trīs galvenie secinājumi.
Turklāt jaunās aizsardzības stratēģijas projektā norādīts, ka Igaunijai ir eksistenciāli svarīgi palikt demokrātisko Rietumu daļai un tas, lai demokrātiskie Rietumi turpina pastāvēt.
Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Raimonds Kaljulaids sacīja, ka dokuments nav juridiski saistošs, taču cerams, ka parlaments tam piekritīs.
Lai gan, visticamāk, koncepcijas projektam lielas izmaiņas netiks pievienotas, Kaljulaida sacīja, ka varētu tikt virzīts jautājums par 0,5% no IKP piešķiršanu civilās aizsardzības izdevumiem nākotnē.
Koncepcijas projekts pašlaik gaida atsauksmes, un tā tiks iesniegta parlamentā janvārī un pieņemta pirms jaunā parlamenta vēlēšanām martā.
