Krievija, iespējams, saņēmusi informāciju par situāciju Ukrainā ar Vācijas Federālā izlūkošanas un pretizlūkošanas dienesta (BND) darbinieka starpniecību, kas pagājušajā nedēļā tika aizturēts aizdomās par valsts nodevību, pirmdien vēstīja vācu raidsabiedrības WDR un NDR.
BND līdzstrādnieks Karstens L., šķiet, nodevis Krievijai slepenus ziņojumus par frontes situācijas izvērtējumu, norāda mediji.
Aizdomās turamais, kā noprotams, ticis šantažēts.
Ģenerālprokurors izvirzījis BND līdzstrādniekam apsūdzības valsts nodevībā, jo viņš 2022.gadā izpaudis valsts noslēpumu, nododot Krievijai slepenu informāciju.
Vācija vēl pavasarī izraidīja 40 Krievijas pilsoņus, kas diplomātijas aizsegā nodarbojušies ar spiegošanu.
Berlīnes specdienesti ir pārliecināti, ka valstī palikuši vairāki simti Krievijas spiegu. Tiesa gan, gadījumi, kad tiek savervēti Vācijas izlūkdienestu darbinieki, ir ārkārtīgi reti.
Kopš Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bažas par Maskavas spiegošanas aktivitātēm Vācijā palielinājušās.
Pagājušajā mēnesī Vācijas pilsonim tika piespriests nosacīts sods par informācijas nodošanu Krievijas izlūkdienestiem laikā, kad viņš bija Vācijas armijas rezerves virsnieks.
Oktobrī darbu zaudēja Vācijas kiberdrošības priekšnieks Arne Šēnboms, kad televīzijas satīras pārraidē tika paustas apsūdzības, ka viņam ir saites ar Krievijas izlūkdienestiem.
Vienlaikus vairojušās bažas ne tikai par Krievijas spiegošanas aktivitātēm, bet arī kritiskās infrastruktūras sabotāžas mēģinājumiem un kiberuzbrukumiem.
Vācijas ziemeļu dzelzceļa tīkls oktobrī uz laiku bija paralizēts sabotāžas rezultātā, dažiem notikušajā vainojot Krieviju.
Divās vietās bija pārrauti svarīgi sakaru kabeļi, bet dzelzceļa kustība uz trim stundām apturēta.
