Igaunijā norisinās pasaulē lielākās kiberdrošības mācības “Locked Shields”

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR.ee
"Locked Shields 2023"
Foto: Postimees/Scanpix Baltics

Kara darbība vairs nenotiek kaujas laukā ar tankiem un raķetēm, tā notiek arī digitālajā vidē. Tieši tādēļ šonedēļ Tallinā ieradās vairāk nekā 3000 IT speciālisti no 38 valstīm, lai uzlabotu NATO un tās partnervalstu kiberaizsardzības prasmes pret agresorvalstu uzbrukumiem, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “EER”.

18. aprīlī Tallinā sākās pasaules lielākās NATO kiberdrošības mācības “Locked Shields”, kuras ierasti organizē Tallinā bāzētais NATO Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centrs (CCDCOE). No otrdienas līdz piektdienai Igaunijā bija ieradušies vairāk nekā 3000 IT speciālistu no NATO un tās partnervalstīm, cenšoties noskaidrot, cik spēcīga ir valstu aizsardzība kiberuzbrukuma laikā.

"Pagājušais gads mums ir parādījis, cik svarīga ir kiberaizsardzība. Ukrainai ir ļoti attīstīta digitālajā jomā. Tā ir parādījusi, ka var turpināt sniegt būtiskus digitālos pakalpojumus pat kara laikā," medijam “EER” sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur).

Šajās ikgadējās NATO mācībās CCDCOE izveidoja “Cyber ​​​​Range” — uz serveriem balstītu vidi, kas simulē reālo kritisko infrastruktūru.  

Mācību ietvarā tika izveidots sociālo mediju tīkls, kas līdzinās “Twitter” un citām labi zināmām platformām, caur kuru interneta influenseri un citi aktori var izplatīt, kā arī apkarot dezinformāciju. Tika arī izveidoti mediji, kuri pārstāv divas izdomātas valstis – divas salas, kas atrodas Atlantijas okeāna vidienē - Berīliju un Krimsoniju.

Mācību scenārijā dalībniekiem bija jāievēro arī vietējās un starptautiskās tiesību konvencijas, pretējā gadījumā komandas zaudē punktus, ja tiesības netiek ievērotas. Tā kā mācībās piedalījās NATO dalībvalstis un tās partnervalstis, tad dalībniekiem bija jāievēro savas mītnes zemes tiesību sistēma, kas balstās uz demokrātiju.

3000 dalībnieki tika sadalīti divās komandās – sarkanajā un zilajā, lai inscinētu Krimsonijas kiberuzbrukumu demokrātiskajai Berīlijai.

Sarkanās komandas uzdevums bija uzsākt uzbrukumus kritiskai infrastruktūrai, piemēram, ūdens vai enerģijas piegādes tīkliem, savukārt zilajai komandai bija jāaizstāv savas sistēmas reāllaikā. Uzbrūkošie, kā arī aizsardzības režīmi bija pielīdzināmi tiem, kas tiek izmantoti reālajā pasaulē.

Aizsargi trenēja taktisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu kritiskās situācijās. Papildus sistēmu aizsardzībai komandām bija jāziņo par incidentiem, jāizpilda stratēģiski lēmumi un jāatrisina kriminālistikas, juridiskās un plašsaziņas līdzekļu problēmas — kā tas notiek reālajā pasaulē.

“"Locked Shields” mācību dalībnieki tādējādi koncentrējas ne tikai uz kiberaizsardzību, bet arī uz stratēģijas spēlēm, juridiskiem jautājumiem un krīzes komunikāciju," atzina CCDCOE direktors Marts Noorma (Mart Noorma).

Viena atšķirība no reālās pasaules ir tā, ka komandas sacenšas par punktiem, nevis par miljoniem cilvēku labklājību visā pasaulē, taču simulācija bija izveidota tik tuvu realitātei, cik vien iespējams.

Dalībnieki projektā piedalās brīvprātīgi, taču lielākā daļa tiek atlasīti, pamatojoties uz viņu kiberaizsardzības un citām IT saistītajām prasmēm.

Uzvarētāji, tas ir komanda, kas ieguvusi visvairāk punktu, ir balstīta uz dalībvalsti – pagājušajā gadā uzvarēja Somija.

CCDCOE ir NATO akreditēts zināšanu centrs, ideju laboratorija un apmācību centrs, kas koncentrējas uz starpdisciplināru pētniecību un attīstību, kā arī apmācību kursiem un mācībām kiberdrošības jomā.

Tajā strādā starptautiski eksperti, tostarp tiesību zinātnieki, politikas un stratēģijas eksperti, kā arī tehnoloģiju pētnieki ar militāro, valdības un nozares pieredzi.

Dalies ar šo ziņu