Straujā tehnoloģiskā izaugsme un globālā savstarpējā savienojamība ir palielinājusi hibrīddraudu veido, to ātrumu, mērogu un intensitāti, tāpēc NATO pūles šos riskus mazināt bija arī viena no prioritātēm 2022. gadā. NATO dalībvalstis šajā laikā saskārās ar dažādiem hibrīddraudiem, ko radīja gan agresorvalsts oficiālās iestādes, gan privātā sektora dalībnieki. Abu mērķis bija līdzīgs – konfrontēt konkrētās valsts politiskās institūcijās, lai tādējādi ietekmētu sabiedrisko domu un grautu iedzīvotāju uzticību NATO, teikts alianses darbības pārskatā par 2022. gadu. Tieši tāpat hibrīddraudi, tai skaitā kiberuzbrukumi, tika vērsti arī pret valstu kritisko infrastruktūru, tādējādi ietekmējot tās darbību.
Vislielākos hibrīddraudus šobrīd rada Krievijas Federācija un Ķīna, tāpēc kiberdrošības jomā regulāri jāinvestē ne tikai aliansei kopumā, bet arī katrai dalībvalstij atsevišķi.
Analizējot Krievijas hibrīdkara kampaņas Ukrainā, NATO veikusi visaptverošu Krievijas hibrīdstratēģijas, spēju un taktikas izvērtējumu, analizējot potenciālos draudus, ar kādiem varētu saskarties un arī saskaras sabiedroto valstis.
Kā potenciāls drauds ir arī Krievijas un Ķīnas tuvināšanās un abu valstu kopīgie centieni padziļināt stratēģisko partnerību, kā arī mēģinājumi pārkāpt starptautiskās kārtības noteikumus un normas.
2022. gadā ļaundari regulāri centušies ietekmēt NATO dalībvalstu kritisko infrastruktūru, traucēt valdības dienestu darbu, iegūt izlūkdatus, zagt intelektuālo īpašumu un kavēt militārās darbības.
Arī NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, kas tika pieņemta 2022. gada samitā Madridē, sabiedrotie atzina, ka kibertelpa ir strīdīga telpa, kurā robežas starp miera laiku, krīzi un konfliktu ir grūti nosakāmas. Jo vairāku ļaunprātīgu kiberdarbību kopums atsevišķos gadījumos var sasniegt pat bruņota uzbrukuma līmeni, kas jau var likt Ziemeļatlantijas padomei rīkoties saskaņā ar 5. pantu.
Kibertelpu paralēli konvencionālajai karadarbībai Krievija joprojām izmanto arī karā Ukrainā. Īsi pirms okupantu iebrukuma Ukrainā 2022. gada februāra sākumā vispirms tika vērsti masveida kiberuzbrukumi pret Ukrainas valdības iestādēm, militārajām un operatīvajām struktūrām.
Piemēram, tika atslēgts “ViaSat” satelītu tīkls, kā rezultātā nebija iespējama saziņa starp Ukrainas policiju, militārajiem un izlūkdienestiem. Šis uzbrukums radīja postījumus arī ārpus Ukrainas, ietekmējot vēja ģeneratoru darbību un atstājot bez interneta desmitiem tūkstošu cilvēku visā Eiropā.
Arī pašlaik paralēli asiņainajam karam uz Ukrainas zemes Krievijas radītie “datu dzēšanas” uzbrukumi pret Ukrainas valdību, komercsektoru un enerģētikas nozari turpinās.
Lai stiprinātu NATO kibernoturību, alianse pastiprinājusi arī civilmilitāro sadarbību, kā arī tiek veidotas virtuālas ātrās reaģēšanas kiberspējas.
2022. gadā NATO dalībvalstu kiberdrošības eksperti regulāri tikās, lai apspriestu jauno stratēģisko vidi, Krievijas uzbrukumus Ukrainai, kā arī kopīgo kiberdraudu situāciju Eiropā.
2022. gada beigās Igaunijā norisinājās arī tradicionālās NATO vadošās kibermācības “Cyber Coalition”. Šoreiz mācību scenārijs bija fokusēts uz kiberdraudiem kritiskajai infrastruktūrai un to ietekmi uz NATO vadītajām starptautiskajām operācijām.
Lai sekotu līdzi jaunajā stratēģijā noteiktajiem kibervides stiprināšanas pasākumiem, NATO izveidojusi arī jaunu struktūrvienību- Galvenā informācijas virsnieka biroju.
